Mūsdienīgs kronis gada īsākajai naktij. Svaigas idejas, kā rotāties Jāņos

Mums – latvju meitām – jau šūpulī tiek ielikta Jāņu vainaga pīšanas tradīcija. Kura gan jau agrā vecumā nav kopā ar mammu vai omi pinušas nemākulīgu un mazliet kantainu vainagu? Starp citu, vainaga apaļā forma simbolizē sauli, turklāt ziedus vainagam ir jāplūc, nevis jāgriež. Floriste Līga Križevica, kura ne tikai ar pietāti spodrina latviešu tradīcijas, bet arī jau vairākus gadus nodarbojas ar ziedu noformējumu Jāņu svinēšanai, teic: "Visa laba jāņuzāle, ko plūc Jāņu vakarā!" Tieši tāpēc jebkurš droši var doties pļavā un izvēlēties ziedus, kas atbilst personīgajai gaumei. "Lai vainags būtu bagātīgs un skaists, var izmantot visus ziedus, kuri ir atrodami daiļajās pļavās: margrietas, rudzupuķes, madaras, pēterpogas, balto un sarkano āboliņu, vanadziņus, vīgriezes, rasaskrēsliņus, kā arī tos, kas rotā mūsu piemājas dobes: jasmīnus un peonijas," saka Križevica.

Latviešu ticējumi vēsta, ka vasaras saulgriežu laikā plūktie ziedi ir piepildīti ar īpašu dabas maģiju. Tos ne tikai pin vainagos, bet arī kaltē, lai vēlāk, drēgnos rudens vakaros, no tiem gatavotu tēju. Tā kā ziediem piemīt dažādas nozīmes, vainagus ir jāpin kuplus un jācenšas izmantot pēc iespējas plašāku ziedu klāstu. Križevica atklāj, ka ozols dos spēku un veselību, bet pīlādzis, tāpat kā "adatainie" augi – nātres un dadži –, pasargās pret ļaunumu un skaudību. Asinszāle dos veselību, bet piparmētra ne tikai labi smaržos, bet arī sargās no nelabvēļiem. Savukārt āboliņš simbolizē uzticību un ģimenes laimi. Vainagos var iepīt arī meža zemeņu mētras ar visām ogām, kas piešķirs vainagam īpašu dizainu.

Križevica iesaka vainagus pīt pašiem, jo šim procesam piemīt meditatīva īpašība. Taču obligāti jābūt pareizajai attieksmei. Arī ticējumi vēsta, ka svētku vainagu jāpin pašam tā nēsātājam. Pēc svētkiem vainagu nedrīkst mest ārā, bet jāglabā līdz nākamajiem vasaras saulstāvjiem. Ir ļoti daudz vainagu vīšanas veidu un ir iespējams iepīt jebkuru ziedu vai augu. Križevica joko: "Pirms svētkiem viedtālruņa "paskrollēšanu" var padarīt jēgpilnu un tīmeklī noskatīt tehniku, kā tikt pie skaistākā vainaga." Bet pati atklāj, ka viņai sirdij tuvāks ir vainags no smilgām, kas var kļūt par iedvesmas avotu tām, kuras kāro netradicionālu svētku vainagu. Savukārt dāmas, kurām abas rokas ir kreisās, var droši izvēlēties florista pakalpojumus vai pat doties uz kādu meistarklasi, lai beidzot apgūtu šo skaisto tradīciju.

Lelde Baņģe, kura ikdienā regulāri rīko kroņu darināšanas meistarklases, atzīst – šobrīd modē vairs nav tikai klasiskie vainagi no margrietiņām. "Latvietes meklē alternatīvas, kaut arī joprojām ir pietiekami konservatīvas un nevēlas veidot avangardisku kroni. Droši vien tas ir tādēļ, ka vairums no mums nav gatavas būt pašas košākās pasākumā un izvēlas algoritmu – labāk mazāks nekā lielāks," saka Baņģe. Viņa piedāvā savienot jau ierastās pīpenes, papardes, magones, vārpiņas ar greznām pērlēm vai bohēmiskām spalvām. Ir jāļaujas eksperimentiem, bet tajā pašā laikā svarīgi, lai vainags vai kronis atspoguļo nēsātājas personību. Nav vērts vairākas stundas veidot vainagu, kuru vēlāk nevēlēsies likt galvā. Protams, to var arī uzdāvināt kādai kolorītai draudzenei.

Baņģe uzskata, ka svarīgākais ir tieši darināšanas process. "Tā ir sievišķīga nodarbe, kuras laikā var aizmirst visas rūpes un pievērsties skaistuma radīšanai," pārdomās dalās Baņģe. Latviešu sievietēm jau vēsturiski rokdarbi ir bijusi ļoti nozīmīga radošā izpausme, kuras laikā var atbrīvoties no negatīvās enerģijas un veidot gan mājsaimniecībā noderīgas mantas, gan dekoratīvus elementus. Svētku vainagu veidošanā, tāpat kā jebkurā citā daiļradē, pats svarīgākais ir ievīt labas domas un pozitīvas emocijas. Ziedi vispār ir kaut kas īpašs – jo īpaši saulgriežos plūktie ziedi, jo tie nes spēku un mazliet maģijas. Iespējams, tieši tādēļ mēs vainagu pīšanas tradīcijas nododam no paaudzes paaudzē, saglabājot zināšanas par pīšanas tehniku un ziedu nozīmi.

Lai visiem lustīgi Jāņi un skaisti vainagi!