Visi, kas sirdī jūt ekshibicionistiskas tieksmes, var priekā berzēt rokas – atkailināties kļuvis pavisam legāli.
Pat neskatoties uz rudeni, veikalu plauktus un mūsu satrauktos prātus pārņēmis piegulums, mikro izmēru drēbes un virsdrēbes, un izgriezumi visās iespējamās vietās un nevietās.
Ar aplausiem vai kaunā nolaistiem plakstiem – sveicinām trendu uz atkailināšanos.
Kāpēc? Šis fenomenam ir vairāki iemesli
- Atkailināšanās ir daļa no 2000. gadu atgriešanās modē, un krop-topi bez ļauna nodoma atgriežas vienā vilcienā kopā ar platajām kargo biksēm un afro bizītēm. Tā ir "nulto" gadu retrospekcija jaunā interpretācijā, un kam, ja ne Y paaudzei jeb mileniāļiem atcerēties Parisu Hiltoni un Nikolu Ričiju "Von Dutch" naģenēs un "Juicy Couture" frotē sporta tērpos – "That's hot!" ("Tas ir seksīgi!")
- Post-kovidālā, un vispār postmodernā mode ir, paradoksāli, bet – par… atkailināšanos! Pandēmijas radītajā izolācijā mēs ietērpāmies lielizmēra hūdijos un komunicējām ar ārpasauli caur datora ekrānu. Būšana attālināti sāka radīt taktīlo badu pēc cita cilvēka klātbūtnes un pieskārieniem. Antropoloģiski nekas nav mainījies pa šiem diviem gadiem būšanas izolācijā – sava ķermeņa dziļumos homo sapiens alkst pēc tuvības, tāpēc loģika skaidra – jo kailāka būs miesa, jo tuvības iespēja ir lielāka. Stāsts pat nav par seksu – tie ir ķermeniskuma svētki caur kailumu.
- Jau pieminētā pandēmija rosināja pievērsties savam ķermenim – tik neaizsargātam un trauslam vīrusa priekšā. Izolācija un #paliecmājās laiks mudināja pārvērtēt daudzas attiecības un attieksmes savā dzīvē – tajā skaitā pret savu ķermeni, un priecāties, ka tas mums ir vesels un tik labi kalpo.
- "TikTok" un "Instagram" domāšana, kas tiek pārnesta dzīvē. Sociālajos tīklos kaili ķermeņi nodrošina vairāk skatījumu un "like". Modi bīda influenceri, uzrunājot gados jaunu auditoriju – Z paaudzi jeb zetterus, kas 2000. gados bija pārāk mazi, lai piedzīvotu Britnijas Spīrsas, Kristīnas Agileras, Destiny's Child u.c. "MTV" zvaigžņu, ko labi atceras mileniāļi, seksualizētus tēlus. Zetteri pret sievietes atkailināšanos attiecas mierīgāk un netulko to kā signālu pieejamībai.
- Un visbeidzot – atkailināšanās ir daļa no feminisma ceturtā viļņa.
Taču par visu pēc kārtas.
Akcents uz ķermeni! Kā tas viss sākās
Līdz 1959. gadam, kad pirmo reizi tika sintezēts elastāns, piegulošu apģērbu ražoja no trikotāžas, jo tas bija vienīgais staipīgais risinājums sportam un dejām paredzētām ietērpam. Nodrošināt piegulumu un netraucēt kustībām citādi vienkārši nebija iespējams!
Viss mainījās 1959. gadā, kad ASV ķīmijas kompānija "DuPont" (tā pati, kas ražo pannas) sintezēja elastānu. To nosauca par likru un sāka pievienot visdažādākajām šķiedrām, radot audumus, kuru elastība pārsniedza sākotnējo līdz pat 600 reizes! Sākotnēji uzmanības centrā bija tikai apakšveļa, taču drīz vien likras potenciāls tika novērtēts visā pilnībā, pirmām kārtām, pārnesot to uz peldkostīmiem un sporta apģērbu. Modes dizainā radās jauna ēra.
Strē-ē-ē-ē-ēč! Let's stretch! Stiepsimies! Pievienojot likru audumiem sporta apģērbu pašūšanai, tika kardināli mainīts sportam, galvenokārt aerobikai un dejām, domāta apģērba dizains. Pirmo reizi vēsturē kļuva iespējams it kā nosegt ķermeni, bet tajā pašā laikā to arī parādīt visu skatieniem, neslēpjot nevienu aprisi un līniju. Tas bija simtprocentīgs piegulums, simtprocentīgs hīts, kas drīz vien pārceļoja uz brīvā laika apģērbu.
"Otrā āda" – tā šo modes tendenci uz piegulumu nosauca žurnālisti 1980. gadā. Patiešām tas bija jauns pavērsiens modē un sabiedrības domāšanas veidā. Azedīna Alaijas piegulošās kleitas un Kelvina Klaina radītie pirmie piegulošie džinsi ar elastānu bija iemesls palielināties sirds pulsam ne vienam vien vīrietim.
Modes tendence – piegulums, zem kura neko nenoslēpsi, sagatavoja sabiedrību tam, lai 80. gadu beigās podijus pārņemtu modeles ar ideālu figūru – Sindija Krauforde, Ela Makfersone, Naomi Kempbela.
Šīm dievietēm sāka gribēt līdzināties katra sieviete, ja vien viņai pierē bija acis – un šīs acis tika piekaltas televizora ekrānam, kurā aerobikas guru Džeina Fonda piegulošā triko demonstrēja aerobikas vingrinājumus perfekta ķermeņa iegūšanai.
Cilvēkiem, kas vaiga sviedros kala un skulpturēja savu ķermeni svaru zālēs vai pie TV ekrāniem, likumsakarīgi sāka gribēties neturēt sveci zem pūra un nodemonstrēt savu atlētiskos sasniegumus publiski. Tā radās vajadzība pēc atkailināšanās.
1990. gadu sākumā fitnesa buma atskaņas sakrita ar ātrās modes attīstību. Plakana vēdera īpašniekiem pavērās iespēja par mazām naudām tikt pie daudz un vēl vairāk džinsiem ar ekstrēmi zemu jostasvietu un topiem ar atkailinātu muguru. "MTV" zvaigznes demonstrēja publikai – pārsvarā jauniešiem – kā darīt to pareizi, līdz 2000. gadu sākumā atkailināšanas jau bija mileniāļu ikdiena . "I'm a slave for you" – kārdinoši dziedāja Britnija un mūsu apziņā nospiedās formula: atkailinos, tātad…. (katra turpina pati).
Konvencionālā atkailināšanās nomira ap 2010. gadu, un pēdējo naglu tā zārkā iedzina ""Celine" pavasara-vasaras 2010" kolekcija, pēc kuras pat Viktorija Bekhema kardināli nomainīja savu atkailināto garderobi uz oversize džemperiem un biksēm vīriešu stilā.
Kas tagad? Atkailināšanās 2.0
Tagad atkailināšanās atgriežas līdz ar feminisma ceturto vilni, un tā naratīvs ir pavisam citāds nekā 2000. gadu sākumā. Nav iemesla satraukumam, ka veikala blakusnodaļā pie mikrošortiem nepārdod arī slaidas kājas. Jaunais trends ir nevis disciplinēt un "uzlabot" ķermeni zem svara stieņa, bet gan likt lietā un demonstrēt kailu patiesību, kāda tā ir, bez push-up krūštura un korekcijas biksītēm.
Apģērbam nav jābūt vilšanās iemeslam, ka jums kaut kas neder, spriež modes mākslinieki. Spriež un rada drēbes, kas saudzīgi pārklāj ķermeni ar elastīgiem audumiem, nekur neiegriežoties, neko nepiepaceļot, neko nežņaudzot, bet vienkārši ļaujot ķermenim justies ērti savā dabiskumā. Nost ar string biksītēm, kas iespīlējas dibenā, nost neērtās krūšturu stīpas un polsterus. Ļausim lai caur drēbēm ir redzami krūšu gali – esam zīdītāji, kā nekā! Brīvības un sava ķermeniskuma pieņemšanas idejas, kas spriežot pēc ažiotāžas, ir iekritušas auglīgā augsnē.
Atkailināšanās ceļu, kādu šobrīd iet mode, var nosaukt par seksuālo kontrrevolūciju. Ja agrāk sievietes cīnījās par tiesībām atkailināties publiski un netikt apcietinātām, tad tagad viņas cīnās par tiesībām atkailināties un tikt uztvertām… Kā? Nekā! Vienkārši tikt uztvertām. Kā cilvēkiem.
Mans ķermenis, mani noteikumi
Pavisam nopietni arī atkailināšanās var tikt un arī tiek izmantota kā power-dressing jeb spēka apģērbs. "Es esmu mierā ar sevi!" – aptuveni tāds vēstījums nāk no, neticami, bet tomēr – džinsiem ar izgriezumu tajā vietā, ko parasti sedz apakšbikses!
Atkailināšanās 2.0 ļoti, pat ļoti iederas ķermeņa pozitīvisma dienaskārtībā! Nav nekādu vizuālu priekšnoteikumu, standartu vai vecuma ierobežojumu, lai iekļautos šajā trendā. Īsas, garas, tievas, apaļīgākas, ar celulītu, bez celulīta, jaunas un brieduma gados – atkailināties aicinātas visas!
Iekļauties jaunajā trendā – kā?
Ja jūti sevī aicinājumu sekot trendam uz atkailināšanos un izmantot to tā, par ko tas īstenībā arī ir, nāksies veiksmīgi balansēt pa šauro laipiņu virs pārlieku seksualizācijas bezdibeņa.
Tātad:
- Izvēloties mini izmērus, glāb tikumību ar formu turošām, biezām faktūrām, kas raisa asociācijas ar darba apģērba audumu (bieza kokvilna, denim). Tas var būt arī kaut kas tehnoloģisks vai sportisks (neilons, neoprēns).
- Darbojies maskulīno krāsu gammā – tas ir, tumša asfalta krāsa, haki, smilšu krāsa, tumši zila, pelēka, kā arī visi zemes toņi.
- Izvairies no rakstiem, sevišķi plēsīgo dzīvnieku – leoparda, pitona.
- Rišas, mazi volāni, mežģīnes, pērles aizvedīs tavu tēlu lellītes virzienā. Ja tas nav tavs mērķis – met tiem līkumu. Arī audumi ar atspīdumu, āda un it sevišķi lakāda, jelkādi fetišisma elementi furnitūrā raidīs apkārtējiem signālus, pēc kuriem var nākties glābt savu reputāciju!
- Ja esi izvēlējusies faktūras, kas vairāk parāda, nevis noslēpj, (piemēram, tamborējumus) vai puscaurspīdīgus materiālus, (piemēram, organzu), "neitralizē" to ar lielām formām, pārklājot tik daudz miesas, cik iespējams.
Kā kombinēt? Vislabāk darbojas kontrasti. Piemēram, mikrosvārki plus apjoms augšā. Vai otrādi – krop tops augšā un platas kargo vai palacco bikses apakšā. Piegulošu kleitu ar izgriezumiem pieklusinās vīrišķīga piegriezuma žakete vai brutāli zābaki.
Aicinošu tērpu aseksualizēs arī nevērīgā aste saņemti mati un "smagā" meikapa neesamība. Ja ļoti gribas – izpaudies manikīrā.
Visbeidzot, tomēr – īkšķis uz augšu vai īkšķis uz leju šim atkailināšanās modes tendencei? To, cik daudz no tā sev paņemt un vai paņemt vispār – spried pati, jo atkailināšanās devu vajadzētu regulēt nevis tantiņai uz soliņa, nevis "Instagram" influencerei un ne tavam vīrietim, bet tikai tev pašai.
Ja man būtu tikai viens, pareizāk, divi vārdi, es teiktu: "Tu drīksti!". Ir atļauts atkailināties. Tas ir legāli!
Un kā jau minēts, šajā jautājumā nav nozīmes tavam vizuālam izskatam, bet tikai un vienīgi tavam komfortam – cik daudz un kuras ķermeņa daļas tev ir komforti atsegt, lai justos seksīgi un droši. "Droši" ne tādā ziņā, ka atkailināšanās būtu iemesls vardarbībai (kā zināms, nav tiešas sakarības starp seksuālu noziegumu skaitu un upuru vizuālo izskatu). Atbildi sev pati, vai tu jutīsies droši un komfortabli, ja katrs pretimnācējs ar savu skatienu ienirs un noslīks tavā dziļajā dekoltē? No atbildes satura un nevis no uz soliņa sēdošas tantiņas viedokļa, arī būs atkarīgs tavs atkailinātā dekoltē dziļums.
Veiksmīgu atkailināšanos!