Labs iemesls, lai rūpīgāk papētītu un pielaikotu sev tā saukto angļu stilu apģērbā. Turklāt – mūsu puslodē arvien vairāk tiesības piesaka rudens, un tas ir gadalaiks, kas, iespējams vairākumam asociējas tieši ar tradicionāli angliskajiem rakstiem (piemēram, skotu rūtiņas un Velsas prinča rūtiņas), faktūrām (piemēram, tvīds) un krāsām (siltie zemes toņi). Taisnības labad jāsaka, ka mūsdienu rietumu apģērbs ir veidojies britu garderobes spēcīgā ietekmē, un ikdienā, pat nenojaušot, valkājam drēbes un dizainus, kuru izcelsme saistīta ar Apvienoto Karalisti.
Īpaši bagātīgu mantojumu briti atstājuši virsdrēbju ziņā – diezgan loģiski, ņemot vērā laikapstākļus, ar kuriem nākas saskarties nu jau karaļa, ne karalienes, pavalstniekiem. Tie ir lietusmēteļi – makintoši, mēteļi česterfīldi, saīsinātie "crombie" mēteļi un šī raksta varonis – trencis.
Trencis: sākums
Trenča vectētiņš ir ūdens necaurlaidīgs makintošs, ko 19. gadsimta divdesmito gadu sākumā izgudroja skotu ķīmiķis Čārlzs Makintošs un britu gumijas rūpniecības tēvs Tomass Hankūks. Pirmie makintoši tika šūti no ar gumiju pārklātas kokvilnas, un labi noderēja laika pavadīšanai svaigā (un mitrā) britu gaisā. Tā bija gan uniforma britu dzelzceļa un pasta darbiniekiem, gan funkcionāls apģērbs turīgiem džentelmeņiem, lai atvieglotu rosīgās stundas ārpus mājām, piemēram, jājot ar zirgiem vai medījot. Tomēr makintošiem bija trūkums – tie bija neelpojoši un pat angļu savaldība nelīdzēja svīšanas radīto neērtību apturēšanai.
1879. gadā Tomass Bērberijs izgudroja inovatīvu materiālu – gabardīnu. Gabardīns ir ļoti cieši, sarža pinumā austs tekstils, parasti no kokvilnas, vilnas vai to maisījuma. Novatoriski bija tas, ka atšķirībā no iepriekšējā risinājuma, gabardīna gadījumā ar ūdeni atgrūdošiem elementiem tika piesūcināts nevis gatavais audums, bet atsevišķas šķiedras – tāpēc tas bija elpojošs pēc noklusējuma. Gabardīna priekšrocības nekavējoties novērtēja ceļotāji, aviatori, dabas izzinātāji u.c. svaigā gaisa dēkaiņi.
Tā kā "trench coat" tulkojumā nozīmē "ierakumu mētelis", fantāzija domās aizved pie karavīriem ierakumos. Tieši tā skan viens no mītiem, kas apvij trenci – ka šis mētelis tika radīts Pirmā Pasaules kara vajadzībām, lai britu karavīri varētu cik vien iespējams komfortabli vadīt savas dienas, nedēļas un mēnešus ierakumos, kamēr Rietumu frontē viss bija bez pārmaiņām un tā nekustējās ne par collu.
Tomēr mīts paliek mīts, un īstenība ir citāda. Militārajām vajadzībām trenča dizains tika adaptēts stipri ātrāk – jau 1885. gadā. Turklāt trencis pavisam maz laika vadīja tranšeju šaurībā – viņa ikdiena bija komandantposteņi un ģenerāļu štābi. Jāatceras, ka gabardīns tolaik bija "hi-tech" audums, tas nozīmē – ar no tā šūtiem trenčiem tika ekipēti tikai augstākā militārā dienestā kalpojošās personas – no virsniekiem uz augšu.
Trenča dizainā viss bija izveidots praktisks un funkcionāls – kā jau militārajā apģērbā.
- Divrindu pogas aizsargāja no vēja brāzmu iekļūšanas caur priekšdaļu šķirbām, savukārt kaklu siltumā turēja iešūtā apkakle ar atloku, ko bija iespējams uzcelt un nofiksēt stāvus ar jostiņu.
- Mazās jostiņas piedurkņu dūrgalos ļāva regulēt piekļāvumu atbilstoši valkātāja apakšdelma apkārtmēriem un neļāva izplūst ķermeņa siltumam. Atceramies, ka tolaik nebija atklāts elastāns, un citādi kā vien ar savilci vai jostu regulēt apģērba platumu nebija iespējams.
- Uz muguras piešūtais visā pleci platumā t.s. "storm flap" darbojās kā jumtiņš un lika notecēt ūdenim lejā, nevis palikt uz valkātāja muguras. Izskatās, ka šis "storm flap" ir vienīgā detaļa trencī, kas paralēli savai praktiskajai funkcijai veic arī estētisko – noslēpj visas stājas nepilnības.
- Mēteli vietā noturēja siksna vai ieročjosta ar metāla sprādzi D burta vietā, un tādas pašas sprādzes atradās arī uz katras jostas cilpas, lai pie tās varētu piestiprināt militāro garnitūru.
- Priekšdaļas kreisais plecs bija dubulti nostiprināts ar "gun flap" – pārsegu, pret kuru atdūrās šautenes gals.
- Mugurdaļa ar vīli un šķēlumu neierobežoja soļa lielumu.
- Funkcijām, ne izskatam, kalpoja arī trenča pārējie atribūti – dziļas kabatas, metāla pogas, epoletes (uzpleči ar dienesta pakāpes atšķirības zīmēm).
Trencis: turpinājums
Pēc Pirmā pasaules kara, pateicoties Holivudas filmām, trencis tika romantizēts un pārceļoja uz civilistu pleciem. Brašais ierakumu mētelī ģērbtais virsnieks tika pabīdīts malā, un modes arēnā iznāca švītīgs gangsteris, viltīgs spiegs un neatlaidīgs detektīvs, un… liktenīgās sievietes jeb "femme fatale".
Kāpēc tā? Jo:
- Trencis – tā ir nauda. Jau no pirmsākumiem trenci vajadzēja "atļauties", jo tas bija dārgs. Gabardīns bija novatorisks, "hi-tech" audums – tātad, domāts ne tikai progresīviem, bet arī labi situētiem ļaudīm, jo nebija lēts. Kvalitatīvi trenči ir dārgi arī mūsdienās; visideālākie, vispareizākie trenči meklējami ar zīmi "Made in London", un iegūstami, piemēram, "Burberry" un "Aquascutum" veikalos par cenu, sākot no 1000 eiro.
- Trencis – tie ir piedzīvojumi, kas prasa drosmi. Pirmos trenčus valkāja augstākās militārās personas, bet no civilistiem – aviatori, dabas pētnieki u.c. dēkaiņi, kuru ikdienas uzdevumos ietilpa grūtību pārvarēšana ne pārāk draudzīgos laikapstākļos.
- Trencis – tas nozīmē "darīt", nevis "izskatīties". Ierakumu mēteļi ir funkcionāli – tie atgrūž ūdeni, ir vēju izturīgi. Katrai detaļai – vai tās būtu divrindu pogas vai augstās stāvapkakles – , ir savs uzdevums ar teju militāru paklausību: aizsargāt, sildīt, ļaut kustēties. Nekā lieka!
Domu gājiens ir tāds – ja tev mugurā ir trencis, tātad tu esi aktīvs un dinamisks sabiedrības loceklis (kālab trencis tam, kurš sēž mājās karantīnā?), turklāt ar zināmu aristokrātiskuma šarmu ("Lūdzu!", "Paldies!", "Vai jūs nebūtu tik laipns?").
Citiem vārdiem, trencis paaugstina jebkāda tava "outfit" statusu. Sieviete treniņtērpā un sieviete treniņtērpā, kam pa virsu trencis – tās ir divas dažādas sievietes, divi pavisam atšķirīgi vēstījumi!
Trencis – nobeigums
Nobeiguma nav. Vismaz šobrīd nekas neliecina par to, ka ilgdzīvotāja trenča pozīcijas būtu sašūpotas. Pateicoties spožajam ierakstam CV un funkcionalitātei, ierakumu mēteļi stāv nedaudz savrup no steidzīgās modes straumes, un, ko tur liegties, pateicoties "mass market" pamestajam glābējriņķim, ir pieejami plašām masām par demokrātisku cenu. Ja ir sajūta, ka arī tev varētu noderēt trencī iešūtais vēstījums pa dinamiskumu, aristokrātiskumu un drosmi, atliek vien atrast savu īsto!
Nemulsti no internetveikalos atrodamajiem aprakstiem – tie bieži un vēl biežāk nav korekti; ar nosaukumu "trencis" esmu redzējusi visu ko, tikai ne trenci. Jau zinām, pēc kādām detaļām jālūkojas, lai atpazītu īstu trenci un piesargātos no pakaļdarinājumiem.
Īsumā vēlreiz:
- Materiāls: bieza kokvilna (gabardīns), var būt neliels poliestera piemaisījums.
- Odere.
- Divrindu pogas, 6 līdz 10.
- Jostu cilpas un josta.
- "Storm flap" jeb vētras atloks mugurdaļā.
Bez šiem pieciem raksturlielumiem es pat neieteiktu izskatīt trenča kandidatūru. Pārējās detaļas – pēc izvēles un iespējām. Jo pilnāka komplektācija, jo "trencīgāks" ir trencis.
Paraugs, pēc kā vadīties, ir "Burberry" Kensington piegulošais modelis formālai un lietišķai stilizēšanai, vai "Burberry" "Waterloo" brīva piegriezuma variants, ar iestrādātu rezervi daudzslāņošanai un valkāšanai "kažuāli". Piegulums ir tieši atkarīgs no tā, kāda ir tava garderobe un ar ko trenci plāno valkāt. Ja formāli – tad jāņem "classic" vai "regular" vai "slim fit". Ja mērķis ir būt uz trendīgā viļņa vai vienkārši justies ērti un elpot pilnu krūti – izvēlies "relaxed fit". Modes realitāte prasa daudzslāņoties; piegulošie trenči tam nederēs!
Krāsa – labāk tāda, kādā to pirktu sev stiprais dzimums. Tātad, olīvzaļš, smilšu, tumši zils vai melns. Koša spektrālā krāsa (piemēram, sarkana vai dzeltena, kādās ir redzēti trenči), tāpat kā pasteļtoņi laupa trencim spēku. Tā ir virsdrēbe ar militāru estētiku, tāpēc ļauties dizaineru fantāzijas lidojumam krāsās un rakstos, es ieteiktu, sākot ar savu otro vai trešo trenci. Ja meklē pirmo – labāk bez eksperimentiem.
Ja ar piegulumu un krāsām viss skaidrs, atliek izrunāt par garumu. Ja tavā garderobē "dzīvo" kleitas un svārki, un tieši ar tiem plāno valkāt savu trenci, tad labāk ņem garo variantu līdz ikru vidum, tā lai trencis ar rezervi nosegtu svārku apakšējo malu. Tas ir daudz vieglāk, nekā pirkt īsāku trenci un nemitīgi sekot proporcijām.
Ja garderobē pārsvarā ir puspiegulošas bikses – tev ir brīva izvēle: vari izvēlēties klasisko garumu līdz puslielam vai tikpat labi pagarināto līdz ikru vidum. Ir redzēti pavisam īsi trenča varianti līdz gurniem, bet, manuprāt, tie kvalificējas jau kā jakas, nevis mēteļi, tāpēc neieteiktu.
Ar platām biksēm jau atkal labāk skatienu vērst uz garāku trenci, turklāt – brīva piegriezuma izpildījumā. Nav obligāti jāiet hipertrofēta oversize virzienā, pietiks ar variantu, kur vairāk gaisa, tāpat kā tavās platajās biksēs.
Kamēr laikapstākļi ļauj – visi ierakumos, tas ir, pakaļ ierakumu mēteļiem!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
