Ķermeņa neitralitāte: kas tā ir un kā tā var palīdzēt radīt pozitīvāku ķermeņa tēlu  (1)

Piemēram, redzamākas šīs kustības atbalstītājas ir Teilore Svifta un Džemela Džemila.

Ķermeņa neitralitāti dažkārt uzskata par tādu kā vidusceļu starp pretējiem uzskatiem par pilnīgu ķermeņa mīlēšanu un ienīšanu, vietnē "The Conversation" spriež sociālās psiholoģijas profesors Virens Svami. Tā ir domāta cilvēkiem, kuri ir vīlušies ķermeņa pozitīvisma kustībā un tiem, kuriem ir pārāk grūti visu laiku mīlēt savu ķermeni.

Pastāv arī bažas, ka ķermeņa neitralitātes pieeja galu galā varētu negatīvi ietekmēt ķermeņa tēlu. Tomēr ir pētījumi, kas parāda, cik daudzas no šīs pieejas idejām var uzlabot cilvēka labbūtību, ja vien tās izmanto pareizi.

Termins "ķermeņa neitralitāte" pirmo reizi parādījās aptuveni 2015. gadā, popularitāti gūstot 2016. gadā, kad ēšanas traucējumu speciāliste Anne Puarē sāka vadīt seminārus, kuru mērķis bija palīdzēt to dalībniekiem saprast, ka ne vienmēr mīlēt savu ķermeni ir reāls mērķis.

Pēc viņas teiktā, šīs sesijas notika, apzinoties, ka dažiem cilvēkiem tas ir par daudz prasīts – "pārlēkt" no neapmierinātības par savu ķermeni uz ķermeņa pozitīvismu.

Taču ķermeņa neitralitāte ir kas vairāk nekā tikai vidusceļš starp mīlestību un naidu pret savu ķermeni. Un tas, kā tā izpaudīsies realitātē, būs atkarīgs no katra cilvēka.

Dažiem ķermeņa neitralitātes mērķis ir mainīt veidu, kā viņi domā par savu ķermeni, vai drīzāk retāk domāt par ķermeni kopumā. Šāds domāšanas veids balstās apzinātībā, iedrošinot cilvēku "vienkārši būt".

Mērķis ir būt savā ķermenī bez spriedumiem vai strikta vērtējuma, kā tu izskaties. Kustība mudina mūs atkāpties no sarunām par savu un citu ķermeni un izskatu. Tas savukārt dod iespēju darīt lietas, kas pašam patīk.

Tātad ķermeņa neitralitāte ļoti saistīta ar pieņemšanu. Tās pārstāvji atzīst, ka nav iespējams mīlēt savu ķermeni katru mīļu sekundi un – tajā nav nekā slikta. Ķermeņa neitralitātes atbalstītāji mudina pieņemt savu ķermeni, kāds tas ir, un nenosodīt sevi, arī ja neatbilsti tam, ko sabiedrībā vērtē kā "ideālu".

Citi ķermeņa neitralitātes kustībā vēlas mainīt sabiedrības piešķirto vērtību skaistumam un izskatam. Tā vietā, lai koncentrētos uz to, kā izskatās ķermenis un novērtētu sevi tikai pēc izskata, ķermeņa neitralitātes pārstāvji mudina koncentrēties uz to, ko mēs darām ar savu ķermeni. Šajā ziņā ķermeņa neitralitāte liek uzsvaru uz veselību un ķermeņa spējām, nevis tikai izskata vērtēšanu.

Ņemot vērā gana aktīvās diskusijas par ķermeņa neitralitāti, varētu būt pārsteidzoši uzzināt, ka ir ļoti maz pētījumu par ķermeņa neitralitātes priekšrocībām. Daži pētnieki ir nobažījušies, ka praksē ķermeņa neitralitāte var pat radīt negatīvāku ķermeņa tēlu – it īpaši, ja cilvēki galu galā vienkārši "pacieš" savu ķermeni.

Tomēr ķermeņa neitralitāte var būt līdzīga tam, ko pētnieki sauc par "pozitīvo ķermeņa tēlu". Pēdējais parasti ietver rūpes par savu ķermeni, komfortu tajā un jebkādu fizisko nepilnību pieņemšanu. Tas arī liek uzsvaru uz ķermeņa novērtēšanu pēc tā, ko tas spēj paveikt, nevis pēc tā, kā tas izskatās.

Lai gan šis domāšanas veids ir ļoti līdzīgs nostājai par ķermeņa neitralitāti, tie abi nav pilnīgi vienādi. Piemēram, ķermeņa neitralitāte ir sava veida pietura ceļā uz pozitīvu ķermeņa tēlu. Lai gan abās nostājās uzsver izpratni par to, ko ķermenis dara mūsu labā (nevis to, kā tas izskatās), pozitīva ķermeņa tēla pieejā ietver aktīvākas rūpes, atzinību un cieņu pret ķermeni.

Daudz pierādījumu liecina, ka pozitīvs ķermeņa tēls ir saistīts ar virkni priekšrocību. Piemēram, cilvēki, kuri novērtē savu ķermeni, biežāk pieņem veselīgus ēšanas paradumus un iesaistās veselību veicinošā uzvedībā, piemēram, izvēlas veikt profilaktisku vēža aprūpi.

Pozitīvs ķermeņa tēls ir saistīts arī ar labāku psiholoģisko stāvokli, tostarp mazāk depresijas simptomiem, lielāku pašcieņu un līdzjūtību attieksmi pret sevi, kā arī augstāku apmierinātību ar dzīvi.

Katrs pats var izvēlēties savu domāšanas veidu.

Katrā ziņā ir daudzas aktivitātes, kas var palīdzēt pieņemt savu ķermeni un labāk justies tajā. Tās ietver fiziskas rūpes par sevi un mazāk attieksmi pret savu ķermeni kā objektu. Dažas no šādām aktivitātēm var būt dejas, joga, dalība dažādos sporta veidos un vienkārši pastaigas dabā.

Tiek uzskatīts, ka aktivitātes palīdz integrēt prātu un ķermeņi, līdz ar to justies kā vienotam veselumam. Pētījumi rāda, ka tās arī var veicināt veselīgāku ķermeņa tēlu. Piemēram, viens pētījums atklāja, ka jogas praktizētājiem atšķirībā no tiem, kas ar to nenodarbojas, bija pozitīvāks skatījums uz savu ķermeņa tēlu un viņi mazāk uztvēra savu ķermeni kā "objektu".

Jebkura domāšanas veida maiņa prasa laiku un bieži vien ceļā uz to var būt neizdošanās. Bet ja tu esi starp tiem, kam nederēja ķermeņa pozitīvisma pieeja, iespējams, ir laiks pamēģināt citu domāšanas veidu attiecībā pret savu ķermeni.

--
Šis raksts ir pārpublicēts no "The Conversation" saskaņā ar "Creative Commons" licenci. Visu rakstu oriģinālvalodā var lasīt vietnē "The Conversation".
Raksta autors ir Vairens Svami, Englija Raskina universitātes sociālās psiholoģijas profesors.