Gribas realizēt trakas idejas. Kā Matīss Mickus ļauj kokam otrreiz dzīvot

Matīss ne tikai vada sporta stundas skolēniem, bet arī pasniedz handbola lekcijas Liepājas Universitātē. Paralēli tam spēlē arī handbola klubā "Vaiņode". "Sports vienmēr ir bijis manā dzīvē. Par to jāpateicas tētim, kurš arī visu dzīvi ir spēlējis handbolu, strādājis par sporta skolotāju un treneri, turklāt šobrīd ir skolas direktors un arī "Vaiņodes" menedžeris. Tieši tādēļ sports manā dzīvē bijis vairāk klātesošs nekā aizraušanās ar koka darbu veidošanu," paskaidro Matīss, atklājot interesantu faktu – arī viņa tētis jaunībā izmēģinājis roku galdniecībā. "Laikam esam lielisks piemērs, ka ābols no ābeles tālu nekrīt, lai arī cik ļoti grūti to būtu dažkārt atzīt. Citi no malas to redz labāk un ik pa laikam arī atgādina," viņš pasmaida.

Taču darbs ar koku viņam šķitis interesants jau bērnībā. "Jau skolas laikā mājturības stundās patika darboties ar koku. Taču tad jau tas nebija nopietni – vēl biju puika un baudīju bērnību," stāsta Matīss. Katru vasaru vecāki viņu sūtījuši pavadīt laiku lauku plašumos pie omes un opja Engurē. "Opim bija šķūnis, kurā bija visādi darbarīki, materiāli, naglas un skrūves. Tur arī sāku savu "karjeru", no koka taisot dažādus kuģīšus, ko turpat Engurē arī laidu jūrā."

Pirmais nopietnais projekts no kokmateriāliem tapis, kad Matīss bija sasniedzis 25 gadu vecumu. Dzīvoklī, kurā viņš bija apmeties, vajadzēja dīvānu un galdu. Daudz negudrodams, Matīss ķēries klāt paletēm.