No skandināvu askētisma līdz dumpīgajam 'boho' – seši populārākie interjera dizaini šobrīd

Skandināviem ir raksturīgs funkcionāls interjers bez liekas dekorativitātes. Iedvesmojoties no dabas, interjerā lielākoties tiek izmantoti dabiski materiāli, piemēram, koks un akmens, kā arī lina audums, kokvilna un āda. Visnotaļ askētisko materiālu klāstu papildina pieklusināti toņi – balts, pelēks, bēšs un pasteļtoņi. Savukārt nelieli akcenti tiek panākti ar unikālām mēbelēm vai gaismekļiem, kā arī elegantiem dekoratīviem priekšmetiem.

Šobrīd par būtisku interjera iezīmi ir kļuvusi arī resursu ekonomiska izmantošana un viedo tehnoloģiju integrēšana mājoklī. Tiek darīts burtiski viss iespējamais, lai mājoklis kļūtu pēc iespējas praktiskāks, taču nezaudētu eleganci.

Pēdējos gados arvien izplatītāks kļūst "boho" stils, kas 19. gadsimtā radās no vārda bohēma. Lai arī ir ierasts domāt, ka šī vārda izcelsme ir no dumpīgo mākslinieku vides, tomēr patiesībā ar bohēmu 19. gadsimtā apzīmēja romu tautības cilvēkus, kuri, domājams, ir cēlušies no Bohēmijas reģiona un piekopa netradicionālu dzīvesveidu.

Mūsdienās "boho" ir eklektisks un daudzpusīgs interjera dizains, kurā var integrēt gandrīz visu. Jaunas mēbeles absolūti mierīgi var kombinēt ar krāmu tirdziņā atrastiem dizaina priekšmetiem. Der arī pavisam radikālas idejas. Piemēram, apkārt ēdamgaldam var novietot dažādus krēslus, bet guļamistabā iekārtot baldahīnu.

Izpausties arī var, pieskaņojot dizaina priekšmetus. Tie var būt gan pirkti iepriekš minētajā krāmu tirdziņā, gan izgatavoti no neapstrādātas koksnes. Savukārt krāsu akcenti tiek panākti, izmantojot koši dzeltenus vai piesātini zilus toņus. "Boho" stilam raksturīgi ir arī ornamenti, kas var klāt gan sienas, gan mēbeļu audumus.

Runājot par tekstilmateriālu izmantošanu, jāmin, ka ārkārtīgi populāri ir izšuvumi, bārkstis un batika. Kopumā pašu veidoti elementi vien uzlabos jau tā izteiksmīgo interjeru. Savām rokām var darināt gan šūpuļtīklus, gan plauktus un pat mēbeles, ja vien pietiek meistarības.

Stilam ir raksturīgas gaišas krāsas un omulīga lauku atmosfēra. Galvenokārt tiek izmantotas zemes krāsas: balta, zaļa, terakota, okera, oranža, brūna un debeszila. No materiāliem izplatītākie ir māls, lini, kā arī dabīgā koksne. Turpat Vidusjūras reģionā visbiežāk izmanto olīvkoku, bet pie mums Latvijā piestāvēs priedes koksne.

Viena no stila būtiskākajām iezīmēm ir rokām darinātas māla flīzes. Tās var klāt gan grīdu, gan sienas. Protams, tikpat svarīgi ir arī krāsaini keramikas trauki, kā arī Vidusjūras reģionam raksturīgi garšaugi un telpaugi.

Arī dzīvojot lielpilsētas mājoklī var iekārtot īstu lauku paradīzi. Vajag vien sagādāt atbilstošas mēbeles un interjera priekšmetus. Tie var būt gan pīti krēsli, gan māla trauki. Arī masīvas koka sijas vai ķieģeļu sienas var kļūt par spilgtu akcentu.

Tomēr lielāka uzmanība būtu jāvelta mēbelēm un interjera priekšmetiem. Vislabāk lauku stila interjerā iederēsies senas mēbeles. Tās var pārvest no savām lauku mājām vai iegādāties krāmu tirdziņos vai vietās, kur tirgo lietotus priekšmetus. Krāmu tirdziņos var iegādāties arī lampas, fotogrāfiju rāmjus un skulptūras, kas labi saskanēs ar vintāžas mēbeles. Savukārt galdautus un traukus var meklēt vecvecāku mājās.

Vienkāršākais no visiem interjera dizaina stiliem ir industriālais. Tas radās 1960. gados un turpina būt populārs arī mūsdienās. Lai radītu pēc iespējas dramatiskāku efektu, tiek izmantotas neapstrādātas ķieģeļu sienas, metāla konstrukcijas un pat neapslēptas caurules, nedaudz novecojušas ādas mēbeles, kā arī raupji koka elementi. Kopumā interjers izskatās tā, it kā vispār nebūtu bijis remonts. Taču patiesības labad jāteic, ka arī industriālais stils prasa pūles.

Pirmkārt, lai interjeru padarītu nedaudz omulīgāku, jāizmanto paklājus, kažokādas un dekoratīvus spilvenus, – pārvilktus ar krāsainu samta audumu. Arī telpaugi labi papildinās robusto un nepieradināto interjera stilu. Savukārt traukiem un vāzēm jābūt no krāsaina stikla. Arī industriālajā stilā labi izskatīsies gan senas mēbeles, gan pašdarināti elementi.

Daudziem minimālisms asociējas ar aukstumu un bezpersoniskumu, tādēļ arī mūsdienās šis elegantais stils ir spiests cīnīties ar dažādiem stereotipiem. Minimālisms it nemaz nenozīmē, ka ir pilnībā jāatsakās no dekoriem un krāsām. Mūsdienās minimālisma stils pieļauj gan krāsu variācijas, gan materiālu un faktūru dažādību. Patiesībā minimālisms nozīmē tikai vienu – atteikšanos no pārspīlētas greznības un izšķērdības. Priekšroka tiek dota gaišām krāsām un vislabāk baltajai, bet virsmas jāatstāj pēc iespējas brīvākas. Savukārt sienas nevajag pārblīvēt ar plauktiem un gleznām, bet galdus ar veciem žurnāliem. Būtiski ir veidot mājīgu, bet nepārblīvētu interjeru.

Attiecīgi arī mēbelēm nav jābūt masīvām. Labāk izvēlēties lakoniskus koka krēslus, nevis šikus ar samta audumu pārvilktus klubkrēslus. Jāpievērš uzmanība arī mēbeļu funkcionalitātei. Minimālisti noteikti dos priekšroku galdam, ko var izmantot gan ēdienreizēm, gan darbam, nevis greznu un vienlaikus nepraktisku galdu.