Ja daudz skatīsies ekrānā, kļūsi krunkains? Ekrānu gaismas ietekme uz ādu

"Saulainā dienā, zilā gaisma padara debesis zilas, bet viedtālruņa ekrānam nodrošina spilgtu un skaidru fonu," populārzinātniskā valodā, izdevumam "Discover Magazine" skaidrojusi Ohaijo Universitātes, Veksneras medicīnas centra dermatoloģe Sjūzena Masika. Zilā gaisma no saules un elektroniskajām ierīcēm ir viena un tā pati augstās enerģijas redzamā gaisma, taču dabiskā zilā gaisma ir ar lielāku apjomu un intensitāti kā mākslīgā. Piemēram, saules intensitāte ir aptuveni 7700 μW/cm2, bet "Phillips" LED televizoram 78 μW/cm2 vai "Dell" klēpjdatoram ar 15 μW/cm2. Lai gan cipari liecina, ka starojums ir salīdzinoši neliels, brīdinājuma trauksme slēpjas apstāklī, ka ar šīm tehnoloģijām pastāvīgi tiek pavadīts laiks (un tas tikai pieaug), telefons nepārtraukti tiek nēsāts līdzi un turēts tuvu galvai, sejai. Dabiskā zilā gaisma ir spēcīgāka, taču mākslīgajai zilai gaismai cilvēki ir ilgstošāk pakļauti.

Neatkarīgi, – vai no saules, vai ekrāniem, zilā gaisma veicina acu nogurumu. 2018. gada pētījumā par zilās gaismas ietekmi uz acīm skaidrots, ka redzamajā spektrā, augstas enerģijas zilā gaisma (ar viļņa garumu no 415 līdz 455 nanometriem) iet cauri radzenei un lēcai uz tīkleni. Un šis process var izraisīt tādas slimības kā acs sausums, katarakta un ar vecumu saistīto makulas deģenerāciju. "Delfi" rakstā par viedierīču zilās gaismas ietekmi un cilvēka veselību, fizikas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas vadītāja Gunita Krūmiņa, akcentē, ka tiek traucēta arī miega kvalitāte: "Jā, tā patiešām ir skarba patiesība, tikai mēs tai negribam ticēt. Netiešie pierādījumi mums ir visapkārt. Cilvēks ir saules bērns. Viņam tā ir vajadzīga. Ar sauli mēs mostamies, un, saulei rietot, mēs dodamies gulēt. Tāds ir bijis cilvēka dzīves ritms daudzus gadu simtus, un to palīdz regulēt viens no hormoniem – melatonīns. Savukārt mūsu acīs ir pigments – melanopsīns –, kas ir jutīgs uz redzamo īso viļņu spektru jeb zilo gaismu un nosūta informāciju smadzeņu daļai, kas atbild par organisma regulāciju. Ja tiek aktivētas melanopsīna šūnas, tad tās, savukārt, samazina melatonīna iedarbību uz cilvēka organismu.

Saules zilā gaisma ar acs tīklenes melanopsīna palīdzību regulē mūs, ietekmē cilvēka cirkadiānos ritmus, un mēs kļūstam mundri, spējam koncentrēties un veikt dažādas darbības. Vakarā, kad zilās gaismas daudzums samazinās, tīklenē vairs netiek tik daudz ierosināts melanopsīns, kas savukārt atļauj vairoties melatonīnam, tādējādi mūsu organisms gatavo mūs miegam. Ja vakarā pirms gulētiešanas skatāmies zilajos ekrānos, tad melatonīna veidošanās tiek bremzēta un cilvēkam ilgākā laika periodā var sākt veidoties miega traucējumi."

Ir norādes, bet pagaidām vēl nav precīzu mērījumu par viedierīču zilās gaismas ietekmi uz veselības redzamo pusi – ādu. "Sciencedirect" publicētajos avotos ir atsauces, kas liecina, ka līdzīga līmeņa UVA staru (ultravioletais A starojums) iedarbība uz tumšākas ādas krāsas cilvēkiem rada vairāk apsārtuma, pigmenta izmaiņas kā gaišākiem indivīdiem. Secināts, ka zilās gaismas ietekmē reaktīvās skābekļa sugas (ROS) jeb brīvie radikāļi izraisa oksisdatīvo stresu un tādējādi – DNS un šūnu ķermeņu bojājumus – un kolagēna un elastīna šķiedru sadalīšanās nozīmē apgrūtinātu šūnu atjaunošanos. Citā 2015. gada pētījumā apstiprināts, ka zilās gaismas iedarbībai ir saikne ar brīvo radikāļu veidošanos un tā ir saistīta ar paātrinātu novecošanos.

Šajā kontekstā Manhetenas Sinaja kalna slimnīcas dermatoloģijas nodaļas pētījumu direktors Džošua Zeihners izdevumā "Everyday Health" mierina: "Tiek uzskatīts, ka zilā gaisma ādā iekļūst dziļāk kā ultravioletais starojums, bet, par laimi, tā nav saistāma ar vēža attīstības risku." Ir arī citi pozitīvie aspekti: pareizi, kontrolēti un klīniski lietota, zilā gaisma var būt ādai pat labvēlīga. Tai piemīt antibakteriālas, pretmikrobu un pretiekaisuma īpašības (te ir nozīme ekspozīcijas ilgumam un viļņa garuma parametriem) un LED zilās gaismas terapijas joma (kas aizvien attīstās) līdz šim tikusi izmantotu tādu slimību kā psoriāze, atopiskais dermatīts, ekzēma un pinnes ārstēšanā.

Pamatu pamats, visvieglākais veids, kā pasargāt ādu, ir kontrolēt pašiem savu uzvedību – samazināt laiku un attālumu pie viedierīcēm, vājināt ekrānu spilgtumu un, runājot pa viedtālruni, izmantot austiņas, lai tālrunis būtu kabatā, nevis cieši piespiests pie vaiga. Ir pieejami arī ekrānu aizsarglīdzekļi, kas bloķē un aptumšo zilo gaismu (meklē oftalmologu iecienītajā "EyeJust.com"). Trešais veids: katru dienu lietot saules aizsargkrēmus (ar vismaz 30 SPF) un hiperpigmentācijas problēmu skartajiem, tonējošus un/vai sauļošanās līdzekļus, kas satur dzelzi, cinku vai titāna oksīdu (vienīgās aktīvās sastāvdaļas, ko ASV Pārtikas un zāļu pārvalde FDA ir atzinusi par drošām un iedarbīgām). Labāk kā nekas, arī ierastie sauļošanās līdzekļi būs vērtīga aizsardzība, jo satur antioksidantus brīvo radikāļu radīto bojājumu neitralizēšanai jeb ādas pāragras novecošanās apturēšanai.