Kā iekārtot virtuvi, lai tā būtu droša arī bērniem

Smārdes pagastā divas enerģiskas draudzenes – Anete Skavronska-Krūziņa un Elīna Cīrule – ir kopīgiem spēkiem izveidojušas mājdārziņu "Anelīna". To ikdienā apmeklē 10 bērni – pārsvarā aktīvi divgadnieki, kurām abas skolotājas velta nedalītu uzmanību.

Anete un Elīna ikdienā rūpējas par bērniem un gatavo tiem trīs maltītes dienā – brokastis, pusdienas un launagu. Taču diemžēl apstākļi gatavošanai nav tie piemērotākie – esošā virtuves iekārta ir ļoti maza un nepraktiska. Abu draudzeņu lielākā vēlēšanās ir, kaut būtu iespēja iegūt virtuvi ar iebūvētu cepeškrāsni, papildu darba virsmu ēdiena gatavošanai un mazāku ledusskapi.

Vecajā virtuvē cepeškrāsns bija pārvietojama un parasti stāvēja uz ledusskapja, no kurienes to nācās nocelt ik reizi, kad radās vajadzība tajā kaut ko pagatavot. Savukārt lielā ledusskapja durvis vietas trūkuma dēļ bija iespējams atvērt tikai līdz pusei. Tāds iekārtojums nudien nebija tas ērtākais. Tā kā abām skolotājām dārziņa bērni ir kļuvuši par otro ģimeni, viņas vēlējās dot tiem labāko, tāpēc lūdza "Ikea" interjera dizaineru palīdzību virtuves pārveidošanā.

Visiem, kuriem ir līdzīgas vajadzības, interjera dizainere Anastasija Gobrusjonoka iesaka vispirms rūpīgi izvērtēt esošo iekārtojumu un apsvērt, kā to varētu mainīt, lai būtu ērtāk.

"Plānošana ir jāsāk ar mērīšanu – ir jāzina, kur ir ūdens un elektrības pievadi, jo tie plānā būs paši svarīgākie. Tas ir tāpēc, ka attiecīgi jāieplāno arī skapīšu atrašanās vieta. Šai virtuvē es nolēmu izveidot L formas stūra virtuvi un maksimāli izmantot telpu. Ierobežotās platības dēļ iztiku bez tvaika nosūcēja, plīti novietojot pie loga – gatavojot to var pavērt, lai tvaiks un aromāti vienkārši izvēdinās."

Dizainere piebilst, ka virtuvē ir jāpievērš īpaša vērība arī virsmām, jo tās tiek intensīvi lietotas. Ja virtuvē uzturēsies mazi bērni, praktiskākas būs spīdīgas virsmas, jo tās ir vieglāk kopjamas par matētajām. Savukārt visizturīgākā darba virsma ir kvarca vai akmens – uz tās var droši likt karstus traukus un bez dēlīša kaut ko arī sagriezt. Koka virsma prasa īpašu kopšanu un ir laiku pa laikam jāeļļo. Aizņemtajiem ērta ir lamināta virsma, no kuras var viegli noslaucīt kaut ko izlijušu vai taukainu.

Šo virtuvi interjera dizainere nolēma padarīt košu un krāsainu. "Mājdārziņa īpašnieces vēlējās racionāli izmantot telpu, lietojot to ne tikai kā virtuvi, bet arī kā ēdamzonu mazajiem. Es izvēlējos kombinēt vairākas krāsas. Vienmēr ir jāatceras, ka, izvēloties akcentus, tiem tomēr jābūt saskaņotiem ar pārējo. Ja baidies eksperimentēt, tomēr gribi variēt toņus, augšējos un apakšējos skapīšus var izvēlēties dažādās krāsās vai no citāda materiāla. Arī tā var radīt lieliskus akcentus."
Šobrīd ir modē pelēcīgi zaļie un pelēcīgi zilie toņi. Arī šai virtuvē sienas krāsotas zaļganā krāsā un tās pretkrāsā – oranžīgā laša tonī. Kopiespaidu pieklusina dabiski koka toņi mēbelēs, kas padara telpu arī mājīgāku.

Bērni ir ļoti aktīvi un zinātkāri, viņi izmēģina visu, ko vien redz sev apkārt. Tāpēc nedrīkstētu aizmirst par mazuļu drošības risinājumiem. Gobrusjonoka uzsver, ka pavisam vienkārši risinājumi, piemēram, drošas atvilktņu, ledusskapja un durvju aizdares neļaus mazajiem, ziņkārīgajiem pirkstiņiem attaisīt skapīšus un tikt klāt to saturam. Kontaktligzdu aizsargi neļaus iebāzt pirkstus ligzdā, turklāt šos aizsargus var lietot kontaktligzdām ar vai bez zemējuma. Un, protams, ja mājās ir mēbeles ar asiem stūriem, tiem noteikti jāuzliek stūru aizsargi, lai bērns nesavainotos, nejauši kaut kam uzskrienot.

Bērniem augot, var pievienot papildu risinājumus, piemēram, durvju atdures, kas samazina risku iespiest pirkstus durvīs. Lieliski ir arī logu aizsargi, kas ļaus atvērt logus droši.

Iekārtojot telpu, ir jādomā, kas to lietos, un, ja vien iespējams, jāievieš katrai lietotāju grupai piemēroti risinājumi. Piemēram, ja ir bērni, viņiem var iekārtot atsevišķu ēdamzonu. Bērnu mēbeles, piemēram, priedes masīvkoka galds un taburetes atbildīs bērnu izmēram un būs drošas. Vislabāk izvēlēties mēbeles ar noapaļotiem stūriem. Taburetes ir parocīgas, jo tās var salikt zem galda un tās neaizņem daudz vietas. Bērniem ir labāki sēdekļi bez atzveltnes, citādi rodas vēlēšanās atspiesties un noslīdēt uz grīdas. Bet uz taburetes bērns labāk iemācās sēdēt ar taisnu muguru.