Svārki īsi, mūžs garš – svingojošās Londonas karaliene, minisvārku izgudrotāja Mērija Kvanta mirusi 13. aprīlī, cienījamā – 93 gadu vecumā.
Kā katram izgudrojumam, arī par minisvārku inovāciju strīdi ir nebeidzami – vai tas ir bijis francūzis Andrē Kurēžs vai londoniete Mērija Kvanta (kura pati apgalvoja, ka autores ir "Kings Road" rajona meitenes un viņa esot tikai klausījusi lūgumam saīsināt vēl vairāk). Tomēr šaubu nav, bez Mērijas Kvantas nebūtu iedomājama svingojošā Londona jeb 1960. gadu jauniešu modes revolūcija – atteikšanās valkāt to pašu, ko viņu vecāki.
Tērpu garums krietni virs ceļgaliem, mazas, vienkārša silueta kleitiņas un svārciņi, košas krāsas, to viņa raksturoja kā "augstprātīgi, agresīvi, seksīgi", bet izdevumā "The Guardian" paziņoja: "Laba gaume ir nāve, vulgaritāte ir dzīve." Dizainere pirmo modes veikalu "Bazaar" atvēra 1955. gadā kopā ar topošo vīru, biznesa partneri Aleksanderu Planketu Grīnu, un veikals kļuva par svingojošās Londonas pukstošo sirdi. Pārdodot apģērbus un aksesuārus, pagrabstāvā atradās restorāns – tikšanās vieta jauniešiem un māksliniekiem, un pats Čelsijas rajons tādējādi pulcēja kā radoši domājošos, tā slavenības – aktrises Bridžitu Bardo, Odriju Hepbernu un mūziķus no grupām "The Beatles", "The Rolling Stones". Savukārt provokatīvie skatlogu noformējumi pulcēja amerikāņu fotogrāfus "ķert" ainas no trakojošās Londonas. "Pilsētas džentlmeņi, ar katliņu formas cepurēm galvās, sita ar lietussargiem pa mūsu veikala skatlogu un kliedza: "Amorāli! Pretīgi!", bet klienti tāpat nāca un pirka," savā 1966. gada autobiogrāfijā "Quant by Quant" iesmēja dizainere.
Karaliene Elizabete II dizaineri ir apbalvojusi ar dāmas statusu un apbrīnojusi: "Gudrākā sieviete, kuru jebkad esmu satikusi," bet jau 2016. gadā izdevumam "The Guardian" atbildot uz jautājumu, vai Mērija kaut ko savā dzīvē mainītu, viņa neko nenožēloja: "Neko daudz, man bija brīnišķīgs laiks."
