Katrīna Denēva par skaistumkopšanu

Brieduma gados (es dodu priekšroku vārdam "briedums", nevis "novecošana") nepieciešams aizvien vairāk laika veltīt ādas kopšanai, bet kosmētiku lietot pēc iespējas mazāk. Jo mazāk krāšļu uz sejas, jo mazāk uzkrītošas ir vecuma pazīmes. Atklāti sakot, uzturēt sevi formā prasa ne mazums pūļu.

Es nekad neesmu slēpusi savu vecumu, jo man tas ir lepnuma jautājums. Tādēļ neredzu iemeslu, kādēļ man tagad vajadzētu izlikties jaunākai. Tas nenozīmē, ka es visās malās klaigāju, cik man ir gadu. Daudzi cilvēki nemaz neinteresējas par manu vecumu, lai gan bieži brīnās, ka mana seja neizskatās pēc piecdesmitgadnieces sejas. Taču tā jau, manuprāt, ir visu mūsdienu sieviešu privilēģija. Šodien būt piecesmitgadniecei nozīmē apmēram to pašu, ko būt četrdesmitgadniecei vēl nesen, pirms dažiem gadiem.

Galvenais, ko es izdarīju ādas skaistuma dēļ – es atmetu smēķēšanu. No šī netikuma es atbrīvojos ar hipnozes palīdzību pirms desmit gadiem ASV. Nepietiek ar to, ka tev ir skaista āda, tās labo izskatu vajag arī saglabāt. Ādai es veltu daudz uzmanības, un nekad neļauju sejai ilgstoši atrasties tiešos saules staros.

Sejas ādu es sargāju ar īpašu, ultravioleto staru “filtru”. Tas izskatās kā iedegums, taču patiesībā ir krēms. Kādēļ gan katru vasaru padarīt savu seju par diviem gadiem vecāku tikai tādēļ, lai skaisti izskatītos kādus pāris mēnešus?

Visvairāk rūpju man sagādāja nevis grumbas, bet gan loku parādīšanās zem acīm. Tā tik tiešām ir problēma. Kas gan ir jaunība? Tā ir gluda sejas āda, mirdzums acīs. Lūk, kādēļ es rūpējos par ādu ne tikai no ārpuses, bet arī no “iekšpuses”. Regulāri ēdu vitamīnus un mikroelementus. Man paveicies, jo jau no dabas man ir izteikti vaigu kauli un zods, bet no mātes esmu mantojusi labu ādu.

Bez šaubām, šī ir ļoti personiska problēma. Manuprāt, sievietes liekuļo, apgalvojot, ka vecums viņas neuztrauc. Es nevaru nedomāt par to, ka ar katru gadu kļūstu vecāka. Ja arī tas nav karš ar sevi, tad diezgan nežēlīga cīņa. Vēl vairāk šo problēmu sarežģī fakts, ka es esmu aktrise, taču vainojama ir ne tikai mana profesija.

Novecošanā galvenais ir nevis krunkas, bet gan spēka zudums. Es kļūstu mazāk izturīga, man vairs nav tādas enerģijas kā agrāk. Vairs nevaru atļauties visu kā agrāk – strādāt, izklaidēties, caurām naktīm negulēt. Vēl pavisam nesen tas bija tik vienkārši...

Katram dzīves gadījumam ir savs meikaps – filmēšanas laukumam, foto studijai un, visbeidzot, ikdienai. Pēdējo es veicu pati. Es krāsojos mēreni un vienmēr ātri. Akcentēju skropstas un lūpas, jo tieši tās seju padara izteiksmīgāku. Es uzkrāsoju skropstas un uz plakstiņiem nedaudz acu ēnas. Uzskatu, ka skatiena izteiksmīgumu var panākt tieši ar skropstu līnijas palīdzību. Kas attiecas uz lūpu krāsu, es dodu priekšroku mitrinošām krāsām, kas uz lūpām izskatās dabiskāk un piešķir tām spīdumu.

Košas acu ēnas man nepatīk, ja nu vienīgi zeltaini bēšīgs. Meikapam izmantoju tonālo pūderkrēmu vai pavisam nedaudz parastā pūdera, kas ādu padara matētu un it kā caurspīdīgu. Es interesējos, kādas sastāvdaļas ir kosmētiskajos produktos. Vienmēr skatos, cik procenti kādu vielu ir to sastāvā.

Mani varētu dēvēt drīzāk par aktīvu, nevis sportisku cilvēku. Man patīk pastaigāties, un es cenšos ievērot veselīgu dzīvesveidu. Lai uzturētu sevi labā formā, es katru nedēļu vingroju masiera vadībā. Es vingroju grupā kopā ar citām sievietēm, man šķiet, ka šādas nodarbības ir efektīvākas.

Esmu naturopātijas piekritēja un atbalstu organisma attīrīšanu ar vitamīnu un mikroelementu palīdzību. Uzskatu, ka tas ir enerģijas un garīga līdzsvara avots.

Nedēļas nogalēs vienmēr dodos laukā no pilsētas, lai apmeklētu nelielu klubu ar saunu. Sauna brīnišķīgi attīra ādu. Šis ziemeļnieciskais rituāls ir kļuvis man par paradumu. Turklāt es cenšos pakļauties sava organisma vajadzībām un gulēt ne mazāk kā astoņas stundas diennaktī. Tādējādi es cīnos ar savu “pūces” dabu. Miegs – tas ir ne ar ko neaizstājams līdzeklis skaistuma saglabāšanā.

Es regulāri izmantoju gan masiera, gan manikīra un pedikīra pakalpojumus. Ziniet, ja sievietei ir koptas rokas un kājas, tad pat ar nesaķemmētiem matiem viņa neizskatīsies slikti.

Šī problēma man radās, tiklīdz atmetu smēķēšanu. Notievēšana man nesagādā grūtības, taču grūtāk ir stabili uzturēt normālu svaru. Pēc atvaļinājuma man vienmēr ir jāievēro diēta. Protams, ka es neēdu desertus pēc pusdienām, un diezgan viegli atsakos no cukura. Tomēr jāteic, ka man ļoti garšo saldumi.

Es daudz dzeru ūdeni, tikai ne ēdienreizēs. Pie galda labāk atļaujos izdzert kādu glāzi vīna, nevis trīs glāzes ūdens. Pirms filmēšanām vienmēr man ir atslodzes diena, kad es neko neēdu, dzeru dārzeņu novārījumu vai augļu sulas, atbilstoši naturopātu ieteikumiem.

Jau sen esmu pārgājusi uz nesajauktu pārtikas ēšanu. Gaļu es ēdu maz un nekad nejaucu to kopā ar ogļhidrātu produktiem. Augļus neēdu kopā ar citu pārtiku. Ēdu olas, ko izdēj manas vistiņas. Jā, man laukos ir savas vistiņas.

Diemžēl ķermeņa skaistumkopšana prasa daudz laika un pūļu. Atzīšos, ka visvairāk laika es patērēju tieši sejas kopšanai.