Lielākā daļa kosmētikas un higiēnas preču ražotāju dod priekšroku ķīmiskajai rūpniecībai, tāpēc vairumam parfimērijas un higiēnas preču sastāvā ir sintētiskas krāsvielas un smaržvielas, konservanti un antibakteriālas vielas. Tās atstāj negatīvu ietekmi uz šo produktu lietotājiem un apkārtējo vidi. Šī ietekme var izpausties preču lietošanas laikā, īpaši uz bērniem un jauniešiem, kā arī tiem, kam ir jutīga āda. Taču šīm precēm var būt vērojama arī ilgtermiņa ietekme, kas var izpausties tikai pēc gadiem. Tā kā mūsu āda ir caurlaidīga, parfimērijas un higiēnas precēs esošās ķīmiskās vielas iesūcas tajā un nonāk asinīs.
Kuri kosmētiskie un higiēniskie līdzekļi satur šīs kaitīgās vielas?
Lielākā daļa parfimērijas un higiēnas preču satur ķīmiskas vielas, kuras potenciāli var būt kaitīgas cilvēkiem un apkārtējai videi. Plašāk lietotās bīstamās ķīmiskās vielas ir: triklozāns, ftalāti un parabēni. Daudzās precēs, lai pagarinātu to derīguma termiņu, lietoti arī toksiski konservanti, ieskaitot tādus, kas izdala formaldehīdu (iespējams, ka tas ir kancerogēns). Dermatologi konservantus ierindo otrajā vietā kā potenciālākos ādas kairinājumu izraisītājus. Daudzas kosmētikā lietotās krāsvielas var izraisīt alerģijas un kairinājumus. Krāsvielas var saturēt svina acetātu – smago metālu, kas ir toksisks nervu sistēmai. Ir noteiktas aptuveni 100 dažādas potenciāli alerģiskas un noturīgas ķīmiskās vielas, kuras uz iepakojuma norādītas kā parfum (smaržvielas). Bez šīm vielām ir vēl ļoti daudz citu bīstamu vielu, ko mēs ikdienā, paši par tām nezinot, lietojam.
Kādas ir biežāk lietotās ķīmiskās vielas kosmētisko līdzekļu sastāvā, kuras var nodarīt kaitējumu veselībai?
Latvijā un citur pasaulē pēdējā laikā populāras kļuvušas ziepes, kuras ražo no sintētiskajām vielām. Tās bieži vien satur antibakteriālas vielas (visbiežāk triklozānu), sintētiskās smaržvielas un krāsvielas.
Zobu pasta var saturēt triklozānu, kas nogalina baktērijas. To plaši lieto zobu pastās, dezodorantos un virtuves plastmasas piederumos, piemēram, plastmasas bļodās, gaļas dēlīšos.
Noturīgās matu krāsas (tādas, kas neizzūd pēc 6 – 8 mazgāšanas reizēm un kuru lietošanai ir jāsajauc divi dažādi komponenti) var saturēt veselībai bīstamas ķīmiskās vielas. Pētījumi pierāda, ka ilglaicīga noturīgo matu krāsu lietošana var novest pie alerģiju veidošanās, kā arī urīnpūšļa vēža, taču nav noskaidrots, kuras vielas izraisa šīs reakcijas.
Lūpukrāsa un dezodoranti var saturēt butylated hydroytoluene (BHT), kuru lieto kā konservantu vai piedevu pārtikā un kosmētikā. BHT ir videi kaitīgs, indīgs. Ja gadījies apēst, slikti sadalās un ir toksisks.
Daudz runā par ftalātu kaitīgo ietekmi. Kādam nolūkam tos pievieno kosmētiskajiem līdzekļiem un no kā tos iegūst?
Ftalāti ir bezkrāsaini šķidrumi, bez smaržas, galvenokārt tos izmanto polivinilhlorīda (PVH) un citu plastmasas savienojumu mīkstināšanai. Aptuveni desmito daļu ftalātu izmanto personīgās higiēnas produktos, lai nodrošinātu to elastību, radītu eļļaini mitrinošo kārtiņu, palīdzētu šķīdināt un sasaistīt citas kosmētikas sastāvdaļas.
Šie savienojumi ir bīstami cilvēka veselībai un auglībai. Iespējamās sekas – iedzimtu defektu izraisīšana vīriešu reproduktīvajos orgānos un mātes piena saindēšana. Ftalāti bojā aknas, nieres, plaušas un reproduktīvo sistēmu, īpaši ietekmē vēl attīstības stadijā esošos sēkliniekus zēniem. Šos savienojumus saista ar iedzimtiem defektiem, anēmiju, grūtniecības komplikācijām, neauglību un vēzi.
Ftalāti uzsūcas caur ādu, tos ieelpo un uzņem ar ēdienu vai tad, kad bērni košļā vai sūkā rotaļlietas. Kā liecina ASV veiktie pētījumi, ftalātiem ir arī kumulatīva ietekme – tie uzkrājas organismā no kosmētikas, krūts piena, mīkstajām PVH rotaļlietām un pat no gaisa telpās, kurās izgaro PVH produkti.
Kosmētikas ražošanā ftalātus izmanto smaržas pastiprināšanai un kā alkohola šķīdinātājus vai denaturātus. Viens no ftalātiem – DBP – ir reģistrēts kā ādas mitrinātājs un mīkstinātājs "Procter&Gamble", "Lever Brothers", "Colgate-Palmolive", "Kraft General Foods" un "Anheuser-Busch" patentos. Lietojot ādas kopšanas līdzekļus, kuriem pievienots DBP, pateicoties to eļļainajai struktūrai, rodas sajūta, ka āda ir mīksta un mitrināta. Uzsvars šeit ir uz vārda sajūta, jo tie ir tikai DBP pārpalikumi, kas ir mīksti, nevis āda.
Četri no pieciem visvairāk pārdotajiem kosmētikas līdzekļiem satur vismaz vienu ftalātu, bet lielākā puse – divus un vairāk. Tie sastopami arī smaržās un dezodorantos. Nesen ASV veiktajā pētījumā ftalātus atrada 52 no 72 testētajiem skaistumkopšanas produktiem. Tie bija visās 17 testētajās smaržās.
Tomēr izrādās, ka liela daļa populāro produktu, kuri tika testēti, nesatur ftalātus. Tātad kosmētikas industrija zina, kā ražot produktus bez ftalātiem. Lielās kompānijas ražo skaistumkopšanas produktus gan ar ftalātiem, gan arī līdzīgus bez tiem. Piemēram, "L’Oreal" ražo Jet Set nagu laku bez ftalātiem, bet "Maybelline" ar ftalātiem. "Procter&Gamble" ražo Secret Sheer Dry dezodorantu ar ftalātiem, bet Secret Protection Ambition Scent sastāvā to nav.
"Louis Vuitton" ir izņēmis ftalātus no Urban Decay nagu lakas, bet joprojām izmanto tos “Christian Dior” nagu lakās un Poison smaržās.
Ģirts Strazdiņš no Vides veselības kluba norāda, ka divus no ftalātiem – DEHP un DBP – jau ir aizliegts izmantot rotaļlietās, kuras bērni liek mutē, jo ir atklāts, ka tie ir kaitīgi.
Kā, zinot šo dažādo ķīmisko vielu ietekmi uz veselību, cilvēkam rīkoties, lai viņš nenodarītu kaitējumu savam organismam?
Kā skaidro Strazdiņš, pirms iegādāties kosmētisko līdzekli, jāpainteresējas par tā sastāvu.
- Ieteicams izvēlēties produktus, kas nav testēti uz dzīvniekiem un satur dabiskās un organiskās vielas.
- Labāk aizstāt mākslīgi aromatizētus produktus, piemēram, dezodorantus, matu lakas ar dabiskiem aromatizētājiem.
- Nelietot ikdienā kosmētiku un parfimēriju, kas satur mākslīgās smaržvielas un krāsvielas un ir antibakteriālas. Labāk lietot skaistumkopšanas produktus no kompānijām, kuru ražotie produkti nesatur ftalātus un citas bīstamas vielas.
- Izvairieties no zobu pastām, zobu birstēm un mutes skalojamiem līdzekļiem, kas satur triklozānu.
- Izvairieties no pastāvīgas matu krāsošanas, īpaši ar tādām krāsām, uz kuru iepakojuma rakstīts, ka tās var izraisīt alerģiskas reakcijas.
Pasaulē ir izpētīti un par videi un cilvēku veselībai draudzīgiem atzīti vairāk nekā desmit dažādu kosmētisko līdzekļu ražotājkompāniju produkti, norāda Ģirts Strazdiņš, taču Latvijā tos var nopirkt tikai trīs veikalos – dabīgās kosmētikas veikalā "Nat Plus" Vecrīgā (“Jason Natural Cosmetic” produkcija), t/c "Domina" atvērtajā kosmētikas veikalā "The Body Shop" un Šveices firmas "Weleda" veikalos. Bez šīm firmām ir arī daudzas citas, tikai Latvijā to produkcijas tirdzniecība nav īpaši aktīva.
Atsevišķu kosmētikas sastāvdaļu ietekme uz organismu
(Šo pētījumu pirms gada publicēja Judžīns Reidijs lielākajā angļu vides aizsardzības žurnālā "The Ecologist".)
- Cocamidopropyl betaine (kokamīd-propil-betaīns) – paaugstina šampūna putošanos un biezumu.
Ietekme uz veselību: Dermatīts, sausi mati.
- Methyl/propyl paraben (metil, propol parabēns) – tie ir naftas produkti, kurus izmanto gandrīz visos kosmētiskajos līdzekļos, jo tiem piemīt spēja nogalināt plaša spektra mikroorganismus, tā aizsargājot kosmētiskos līdzekļus no bojāšanās.
Ietekme uz veselību: Var izraisīt alerģiskas reakcijas un ietekmē veģetatīvo nervu sistēmu – parabēni var imitēt estrogēnu darbību, traucēt reproduktīvo sistēmu.
- Diazolidinyl urea (diazolidinil urīnviela) – antibakteriāls preparāts.
Ietekme uz veselību: Atbrīvo formaldehīdu (skatīt DMDM Hydantoin zemāk), acu un ādas kairinātājs.
- Benzoic acid (benzoskābe) – konservants un šķīdinātājs.
Ietekme uz veselību: Satur kancerogēnos fermentu gredzenus un toluolu, kurus arī uzskata par hormonu noārdītājiem un iedzimtu defektu izraisītājiem, kairina elpceļus, acis un ādu.
- Krāsvielas (CI 17200, CI 15510, CI 60730, CI 42053) – piešķir kosmētikas līdzekļiem tādu krāsu kā augiem, no kuriem tie it kā iegūti.
Ietekme uz veselību: Tās ir tikai četras no simtiem sintētisko un naftas ķīmisko produktu krāsvielu, kuru sertifikācija ir nezināma un pretrunīga. Lielākā daļa krāsvielu, kuras izmanto kosmētikā, gaida testēšanu, un to nekaitīgums nav izpētīts un pierādīts.
- DMDM Hydantoin (DMDM hidantoīns) – antibakteriāla viela.
Ietekme uz veselību: Laboratorijas testos ir atklāts, ka tā izraisa plaušu vēzi un DNS (dezoksiribonukleīnskābes) bojājumus, satur 17,7% formaldehīda, kurš ir kairinošs un kancerogēns, un 20% gadījumu izraisa toksisku reakciju.
- Cocamide mea – liek šampūnam veidot putas, kas savādāk nebūtu iespējams.
Ietekme uz veselību: Izraisa ļaundabīgo audzēju veidošanos laboratorijā testētajiem dzīvniekiem. Cocomide mea satur monoetanolamīnu, kurš reaģē ar nātrija lauret/lauril sulfātu, un veidojas kancerogēnie nitroamīni.
- Sodium laureth/laurym sulfate (SLES/SLS) (nātrija lauret/lauril sulfāts) – atdala no matiem taukus un liek šampūnam izplesties un ātri iekļūt ādā. Atrodams 90% no visiem komerciālajiem šampūniem un daudzos citos veselības un skaistumkopšanas līdzekļos, īpaši ķermeņa krēmos un zobu pastās. Laboratoriju klīniskajos izmēģinājumos SLS izmanto kā kairinošu līdzekli, lai testētu ārstniecisko līdzekļu efektivitāti.
Ietekme uz veselību: Caur asinsvadiem SLS/SLES koncentrējas sirdī, aknās, smadzenēs un acīs. Paliek audos ilgu laiku un var izraisīt šādas sekas:
- vēzi – SLS/SLES reaģē ar citām ķīmiskām vielām, veidojot ļaundabīgo audzēju izraisošus nitroamīnus un dioksīnu;
- endokrīnas problēmas (hormonu noārdīšanu) – SLS/SLES var imitēt hormonu darbību un sagraut ar to saistītos mehānismus, kas kontrolē mūsu ķermeņa funkcijas, ir zināms, ka tas imitē estrogēnu darbību un traucē reproduktīvo sistēmu un seksuālo attīstību;
- matu izkrišanu – SLS ir diezgan raupjš, kodīgs līdzeklis, kas posta matu folikulas;
- paaugstinātu ādas jutību – SLS sabojā ādas aizsargspēju pret kaitīgām vielām, vairojot alerģiskas reakcijas;
- sausu ādu – aizsarglipīdi tiek noplēsti no ādas virsmas, pateicoties SLS kodīgumam, un samazinās ādas spēja saglabāt mitrumu.
- Propylene glycol (propilēnglikols) – saglabā kosmētikā mitrumu un padara to zīdainu. Propilēnglikols ir naftas ķīmiskais produkts, kas tiek izmantots kā galvenā sastāvdaļa bremžu šķidrumā un antifrīzā kā arī veselības un skaistuma produktos, tādos kā bērnu krēmi un skropstu tušas.
Ietekme uz veselību: Lai gan ASV Pārtikas un Zāļu Administrācija (FDA) ir klasificējusi propilēnglikolu par drošu, tas atzīts kā neirotoksīns un pierādīts, ka izraisa dermatītu, aknu anomālijas un nieru bojājumus pētījumos ar dzīvniekiem. Tas kavē šūnu augšanu un var būt kairinošs ādai.
- Triklozāns – antibakteriāla viela, kuru izmanto zobu pastās, dezodorantos, ziepēs un krēmos, kas domāti nepatīkamas smakas mutē, padusēs, uz pēdām un intīmajās zonās iznīcināšanai.
Ietekme uz veselību: Pētījumi liecina, ka triklozāns iznīcina vājākos mikrobus, toties dzīvi paliek izturīgākie, kas vēlāk centīgi vairojas.
Paldies Jānim Brizgam no Pasaules dabas fonda un Ģirtam Strazdiņam no Vides veselības kluba par sniegto informāciju. Materiālā izmantota informācija no laikraksta "Vides Vēstis", no Sieviešu Vides Tīkla parfimērijas mājas lapas www.nottoopretty.org un angļu vides aizsardzības žurnāla mājas lapas www.theecologist.org.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!