Pēc tam, kad klajā nāca jauns Latvijas Radio raidījums ar nosaukumu "Dzimtes r*sols", sociālajos tīklos raisījās diskusijas. Daļa jautāja, vai šāds raidījums tiešām ir nepieciešams, taču citi uzskata, ka nebināriem cilvēkiem nepieciešama palīdzība. Kas īsti mudinājis sabiedrisko mediju šādu raidījumu veidot?
Kā teikts aprakstā, radījumā "Dzimtes r*sols" tiks atklāta dzimtes un valodas daudzveidība. "Mūsu mērķis ir atvērt diskusiju par dzimumidentitāti un valodas lomu tās izpausmē."
Vietnē "X" vairāki lietotāji par to pauduši savu sašutumu un uzskata, ka jābūt raidījumam arī par cilvēkiem, kuri uzskata pretēji, pavīdējušas arī domas, ka nebināras personas būtu jāārstē.
"Pieci.lv" jauniešiem domātā satura attīstītāja Patrīcija Gustavsone skaidro, ka minētais raidījums atbilst sabiedriskā pasūtījuma uzdevumam: "Saturā reprezentēt sabiedrības daudzveidību, tajā skaitā mazākumtautības un to valodas, dzimumu līdztiesību, citas mazākuma grupas, kā arī reliģiskās grupas."
Ideja veidot šādu raidījumu tieši šobrīd radusies, jo "nebināru cilvēku temats Latvijas medijos ir maz atspoguļots". Ideja tikusi iesniegta Latvijas Radio 5 izsludinātajā eksperimentālo podkāstu konkursā, un komisija tam lēmusi par labu.
Ar šo raidījumu sabiedriskais medijs piedāvā saturu dažādām sabiedrības grupām, tādējādi pildot vienu no saviem pamatuzdevumiem, kas noteikts "Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma" 3. panta 8. daļā. Tajā pausts, ka sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem jāstiprina cieņa pret dažādām sabiedrības grupām, veicinot aizspriedumu mazināšanos, dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgu attieksmi.
Tāpat arī šī paša panta 10. daļā noteikts, ka "sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ņem vērā Latvijas sabiedrības daudzveidību sociālajā, ekonomiskajā, reģionālajā, izglītības, kultūras un reliģijas, kā arī citādā ziņā un respektē cilvēka tiesības un pamatbrīvības".
Raidījuma vadītājs Mailo Mēness stāsta, ka raidījums tiek filmēts pilnā sparā – puse no paredzētajām epizodēm jau ir nofilmētas. Viņš skaidro, ka tā mērķis ir "aizpildīt robus un sniegt informāciju", kā arī atbalstīt tādus cilvēkus kā viņš, parādot, ka viņi nav vieni.
"Sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas paredz atspoguļot dažādu sabiedrības grupu viedokļus, arī tādus, kas kādam varētu šķist nepieņemami.
"Raidījums ir arī par valodu, kas plūst un mainās, un šeit saredzēju iespēju dot savu artavu, jo kompetentās iestādes ar to nenodarbojas (vai arī ir kategoriski noskaņotas, kā bija lasāms š.g. jūnija VVC paziņojumā)."
Viņš runā par Valsts valodas centra 12. jūnija ziņojumu, kurā tika norādīts: "Tā kā latviešu valodā nav vidējās vai nekatras dzimtes, bet vīriešu un sieviešu dzimtes formu lietojums ir ļoti plašs, nav iespējams radīt īpašu, atšķirīgu nosaukumu nebinārām personām."
Mailo stāsta, ka ir daudz tādu cilvēku, kuri meklē palīdzību brīdī, kad saprot, ka ir atšķirīgi, un viņi saskaras ar stresu un ilgstošiem pārdzīvojumiem. "Mēs meklējam kādu līdzīgu sev, mēģinām noskaidrot, vai vēl kāds jūtas līdzīgi, meklējam domubiedrus un nevēlamies šim procesam iet cauri vieni," viņš skaidro. Palīdzība tiek rasta, piemēram, atbalsta grupās, popkultūrā.
Identitāte nav mentālie traucējumi, tieši otrādi – mentālās problēmas jauniešiem pastiprinās tad, kad atbalsts nav pieejams un viņu būtība tiek noliegta, pateikts, ka tā justies nav "normāli".
Viņš saka, ka sevis apzināšanos nekādā mērā neietekmē noskatīšanās no citiem: "Daudzus nekā neietekmē informācijas esamība, bet nomāc informācijas trūkums."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
