Alkohols ir kaitīgs jebkurā daudzumā – tā ir aksioma. Taču līdz noteiktam brīdim vesels organisms spēj kompensēt šo kaitējumu. Jautājums: kur ir "sarkanā līnija", aiz kuras destruktīvais efekts kļūst neatgriezenisks? Nesen Anglijā veikts pētījums sniedz negaidītu atbildi.
Zinātnieki pēc medicīnas datiem salīdzināja sirds un asinsvadu slimību risku, kas ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis, un alkohola lietošanas līmeni vairāk nekā 370 tūkstošiem cilvēku desmit gadu periodā. Par mērvienību tika ņemta tā sauktā standarta deva –14 grami tīra spirta neatkarīgi no dzēriena veida. Pētījuma dalībnieki tika iedalīti četrās grupās, pamatojoties uz standarta dzērienu skaitu, ko viņi izdzēra nedēļas laikā: nedzērāji (0), maz dzeroši (mazāk nekā 8,4), mēreni dzeroši (līdz 15,4), smagi dzērāji (līdz 24,5) un pārmērīgi dzērāji (vairāk nekā 24,5).
Secinājums paredzamais: drošas alkohola devas nav. Hipertensijas un koronāro sirds slimību attīstības risks sāk pieaugt ar vienu standarta devu nedēļā un palielinās pusotru reizi pie septiņām – un tie ir tikai 98 grami alkohola, tas ir, aptuveni 100 ml stiprā alkohola vai pudele sausā vīna.
Taču, lūk, kāds bija pārsteigums: pārejot no vienas patēriņa grupas uz citu, risks veselībai pieaug nevis vienmērīgi, bet gan ģeometriskā progresijā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv