"Man ir vēzis" – biedējoši vārdi, kurus dzirdot, bieži vien seko apjukums, satraukums un neziņa. Dažiem šķiet, ka par to labāk nedomāt un nerunāt. Tomēr onkoloģisko slimību biežums pieaug ik gadu un pasargāts nav neviens – ne mēs paši, ne mūsu tuvinieki. Vēzis skar visas dzīves sfēras, arī darbu. Kā un vai kolēģiem stāstīt par savu saslimšanu? Kā īsti reaģēt un ko teikt, ja šādu vēsti tev uzticējis kolēģis?
Darba devējam svarīgākais – empātija un konfidencialitāte
"Darba devējam svarīgi ir izrādīt empātiju un nodrošināt konfidencialitāti," stāsta ārste psihoterapeite Madara Pumpure, skaidrojot, ka būt empātiskam nozīmē spēju iejusties otra ādā. Kā jūtas cilvēks, kas tikko man paziņoja, ka ir smagi slims? Vai es varu paskatīties uz situāciju no viņa perspektīvas, respektējot viņa jūtas un viedokli? Savukārt konfidencialitāte nozīmē, ka jebkāda informācija par darbinieka stāvokli tiek turēta slepenībā, ja vien darbinieks pats nav devis piekrišanu ziņas izplatīšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
