Ērces ir modušās! Dodoties dabā, jāpadomā par drošības pasākumiem. Viens no veidiem, kā pasargāties no saslimšanas, ir vakcinācija pret ērču encefalītu. Šogad, pamatojoties uz Imunizācijas valsts padomes lēmumu, mainīta vakcīnu saņemšanas kārtība – rekomendācija pāriet uz 10 gadu (iepriekš pieci gadi) balstvakcinācijas intervālu pēc ceturtās ērču encefalīta vakcīnas devas saņemšanas (pamatvakcinācija – 1; 2; 3 pote un pirmā balstvakcinācija).
Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka. Ērces kļūst aktīvas, kad sniegs nokūst un gaisa temperatūra pārsniedz +3-5°C grādus.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina ikvienu, kurš dodas brīvā dabā, vienmēr būt piesardzīgiem. Pēc uzturēšanās brīvā dabā, pat ja tas ir piemājas dārzs, pārbaudīt vai uz apģērba vai ķermeņa nav ērces. Īpaši rūpīgi jāpārbauda bērni.
SPKC epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai un vienīgi pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnestām slimībām, piemēram, Laimas slimību un ērlihiozi.
Latvijā sastopamas trīs epidemioloģiski nozīmīgas ērču sugas – ganību ērce 'Ixodes ricinus' (visā Latvijas teritorijā, mazāk austrumdaļā, aktīvas no marta beigām līdz novembrim, ar masveida aktivitātes pacēlumiem aptuveni maijā-jūnijā un septembrī), taigas ērce 'Ixodes persulcatus' (Latvijas austrumdaļā, aktīvas no marta beigām līdz jūlija sākumam, ar masveida aktivitātes pacēlumu aprīlī-maijā), un pēdējos gados arvien biežāk sastopamā ornamentētā pļavu ērce 'Dermacentor reticulatus' (Latvijas dienvidu un rietumdaļā, arī Rīgas reģionā). Ornamentētām pļavu ērcēm masveida aktivitāte tiek reģistrēta galvenokārt agri pavasarī un vēlu rudenī, bet salīdzinoši retāk tās sastopamas pārējā sezonas laikā.
Ērču aktivitātes sezonas laikā dabā savāktās nepiesūkušās ērcēs ērču encefalīta vīrusu klātbūtne pēdējo gadu laikā svārstījusies no 1 līdz 3 procentiem, Laimas slimības ierosinātāju borēliju klātbūtne (B. burgdorferi s.l.) – no 20 līdz 70 procentiem, un ērlihiozes ierosinātāju A. phagocytophilum prevalence – no 1 līdz 9 procentiem (nepiesūkušos ērču pārbaudes veic References laboratorija RAKUS LIC).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
