Vai visiem ir viens ideālais rādījums? Svarīgākais par asinsspiedienu

Vienkāršoti skaidrojot, asinsspiediens ir spiediens, ar kādu asinis spiež uz artēriju sieniņām. Arteriālais asinsspiediens ir atkarīgs no tā, cik daudz asiņu sirds izgrūž no kreisā kambara vienā saraušanās reizē, kā arī perifēro asinsvadu rezistences (asinsvadi, kas atrodas tālāk no sirds, rokās, kājās) jeb iestiepjamības. Perifērā vaskulārā rezistence savukārt caur dažādiem receptoriem ir atkarīga arī no simpātiskās nervu sistēmas – tā ir nervu sistēma, kuru paši kontrolēt nespējam, kā arī no humorālajiem (tāds, kas saistīts ar organisma šķidrumiem — asinīm, limfu un tajos esošajām fizioloģiski aktīvajām vielām (it īpaši hormoniem), Svešvārdu vārdnīca. Rīga, Jumava, 1999) faktoriem un dažādiem lokāliem procesiem.

Kā skaidro kardioloģe, tā ir tiesa, ka veseliem cilvēkiem arteriālajam asinsspiedienam būtu jābūt 120/80 mmHg (milimetri dzīvsudraba staba). "Par to runā visas pasaules vadlīnijas kā Eiropā, tā ASV. Vadlīnijas nereti mēdz atšķirties, taču šie skaitļi abās ir vienādi. Tas ir optimālais asinsspiediens, kuru vēlamies redzēt, un neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir 18 vai 81 gadu vecs, šīs rekomendācijas paliek nemainīgas. Taču par normālu asinsspiedienu mēs vēl saucam 120–129/80–84 mmHg. Par "augsti nemainīgu asinsspiedienu" dēvē skaitļus robežās no 130-139 un/vai 85-89 mmHg. Ja rādītāji pārsniedz šīs robežas, jau varam runāt par paaugstinātu asinsspiedienu jeb hipertensiju."

Par hipertensiju var runāt, ja asinsspiediens ir 140/90 mmHg vai vairāk. "Un ļoti svarīgi, ka šis asinsspiediens ir mērīts medicīnas iestādē. To sauc par ofisa arteriālo asinsspiedienu," stāsta kardioloģe Vītola.