Duša reizi mēnesī – pieņemami vai aplami?

"Eju dušā tikai apmēram trīs reizes nedēļā. Daži no maniem draugiem iet pat retāk – ziemā reizi nedēļā," stāsta Velīna. Piemēram, daži dušā neiet katru dienu ādas problēmu dēļ. Tomēr citiem tas ir gaužām neiedomājami – doma, ka varētu neiet ikdienišķā dušā šķiet riebīga un nehigiēniska. Daudzi nevar pamosties bez rīta dušas vai nevar aiziet gulēt, ja nav saņemta ūdens šalts pēc garas dienas.

Cilvēki, kuri dušā iet retāk bieži tiek uzlūkoti ar aizdomām un skepsi. Liela daļa mediķu gan uzskata, ka ikdienas duša ķermenim nav tas pats, kas regulāra roku mazgāšana. Rokas mēs mazgājam, lai apturētu baktēriju izplatīšanos, bet ikdienas duša nedod tādu pašu fizisku labumu veselībai. Dažiem tas pat var kaitēt, jo sausina ādu. Pētījumi gan liecina, ka lielākā daļa, piemēram, amerikāņu un britu, iet dušā katru dienu.

2015. gadā ķīmiķis Deivis Vitloks nāca klajā ar visai pārsteidzošu apgalvojumu, ka nav mazgājies divpadsmit gadus, un tā vietā izmantojis "labo baktēriju spreju". Pat izveidojis ādas kopšanas produktus, balstoties uz šo filozofiju. Arī vides speciālists Donnahers Makārtijs pirms astoņiem gadiem "The Guardian" atzinies, ka mazgājas reizi nedēļā. Atzīšanas gan esot bijusi biedējoša, jo viņš jau sākotnēji zināja, ka saņems izsmējīgus komentārus un apvainojumus. Tomēr pēc raksta publicēšanas daudzi apgalvojuši, ka darot līdzīgi, proti, arī mazgājas retāk nekā sabiedrībā pieņemts.

Gadu laikā Makārtijs mazgājies arvien retāk un retāk – tagad apmēram reizi mēnesī. Viņš gan katru dienu "apmazgājas pie izlietnes", izmantojot lupatiņu. Skujoties viņš izmanto vienu tasīti ūdens – vairāk nav nepieciešams. Neviens neaizrādot, ka viņš smakotu. Daudziem Makārtija piemērs var šķist nepieņemams, jo mazgāšanās ir normāla rutīna, tāpēc šķiet mazliet pat absurdi mazgāties retāk. Viņa mazgāšanās paradumi lielā mērā gan saistīti ar vēlmi ietaupīt ūdeni.

Deils Sozertons, socioloģijas profesors Bristoles Universitātē, apgalvo, ka mūsdienās mazgājam ķermeni daudz biežāk nekā kādreiz, piebilstot, ka pārmaiņas paradumos galvenokārt notikušas pēdējo simts gadu laikā. Pārmaiņas, viņaprāt, ieviesušās gandrīz nejauši. Vēsturiski cilvēki vannojās, bet ap 1950. gadu radās iespēja izmantot tekošu ūdeni. Un drīz jau sekoja izgudrojums, bez kura mūsdienas droši vien nevaram iztēloties, proti, dušas uzgalis.

Tā kā izmantot dušu ir tik parocīgi un patīkami, arī mazgājamies biežāk. "Mēs nemazgājamies dušā veselības dēļ. Mēs mazgājamies, jo ir normāli to darīt. Kādreiz dušas nebija normalitāte, tāpēc arī cilvēki nemazgājās katru dienu," skaidro eksperts.