Vai vērts skriet uz bodi pēc uztura bagātinātājiem?

Neimane skaidro, ka uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti. Nereti cilvēki tos jauc ar bezrecepšu zālēm, jo tie arī nopērkami aptiekā, bet tas nav viens un tas pats. Uztura bagātinātājus laboratorijās pārbauda reti, salīdzinājumam – recepšu medikamenti tiek rūpīgi pārbaudīti uz dzīvniekiem un cilvēkiem, līdz vispār tiek reģistrēti. Tas nenozīmē, ka uztura bagātinātāji ir slikti, bet tie ir pārtikas produkti, kuriem nav prasības veikt neskaitāmas analīzes. 

Speciāliste ir arī visai skeptiska, runājot par uztura bagātinātājiem, kas tiek pārdoti ārpus aptieku tīkla. "Izplatītāji māk tā pārliecināt cilvēkus, ka viņi iztērēs milzu naudu par kaut kādu pulveri. Šie izplatītāji varbūt kādreiz bija pārdevēji krāsu veikalā, bet pēc kursu apmeklējuma tagad māca citiem, kā veidot savu ēdienkarti. Ir jābūt speciālai izglītībai – ne jau velti uztura speciālisti mācās četrus gadus. Un dietologi desmit. Ir ārkārtīgi daudz situāciju, kad uztura bagātinātāji tiešām ir vajadzīgi, – kaut vai nepilnvērtīgs uzturs vai kāda slimība, vai vecuma posmi, vai grūtniecība." Viņa norāda, ka cilvēkiem bieži šķiet – tikko kas saistīts ar uzturu, paši visu zina, jo tas ir tik vienkārši, bet nav vis – ir dažādas situācijas, kad uztura bagātinātāji tiešām ir vajadzīgi. Bet secinājums ir tāds, ka cilvēkam sākotnēji vajadzētu ēst sabalansēti. Ja šķiet, ka kaut kā trūkst, ir sagurums vai nav spēka, jānodod analīzes, un tad, konsultējoties ar speciālistu, var papildus lietot uztura bagātinātājus. Bet nevajadzētu impulsīvi dzert visas kapsuliņas pēc kārtas profilaksei vai tāpēc, ka šķiet – ir pavasaris un kaut kā trūkst.