"Sēdēšana telefonā" bendē kaklu un muguru – kā glābt?

Rīgas Stradiņa universitātes speciālistu pētījums liecina, ka 76 procentiem bērnu vecumā no četriem līdz sešiem gadiem ir asimetriska stāja, un 50 procentiem ir stājas traucējumi. Līdz ar bērnu vecumu pieaug arī problēmas biežums un intensitāte.

Cilvēka stāja aug un veidojas mums līdzi, un to negatīvi ietekmē dažādi faktori, un viens no biežākajiem – viedierīces. Bērniem stāja vēl veidojas, bet pieaugušajiem un senioriem jau ir noformējusies – katram ar savām īpatnībām. Domājams, visi ir pamanījuši (kaut vai braucot sabiedriskajā transportā) – cilvēku čalas dzirdamas arvien retāk. Visi klusi iegrimuši savos telefonos, galvas nolaistas. Un ne tikai jaunieši – arī sirmie seniori arvien biežāk īsina laiku, skatoties kādu smieklīgu video telefonā.

Ilgstoši sēžot nepareizā pozā – ar nolaistu galvu un saliektu muguru –, veidojas stājas izmaiņas: noapaļoti pleci, uz priekšu izstiepts kakls, un fizioloģiskais kakla izliekums (lordoze) izlīdzinās vai pat pāriet uz kifozi, kad kakla pamatnes līmenī var veidoties kuprītis, un krūškurvis tiek saspiests, no sāniem izskatoties gandrīz plakans.

Galvenais āķis ir tajā, ka, ilgstoši ieņemot "telefonā sēdētāja pozu", tas kļūst par ieradumu. Pēc tam pārslēgties uz fizioloģisko stāju kļūst nepatīkami un grūti. Tādai stājai ir arī moderns (un ļoti precīzs!) apzīmējums – saziņas kakls. Vizuālās izmaiņas nebūt nav vienīgās, ko līdzi nes nepārtrauktās saziņas laiki. Tām pievienojas galvas sāpes un/vai reiboņi, roku tirpšana, redzes pasliktināšanās un koncentrēšanās grūtības. Izklausās pazīstami? Tad ir īstais laiks mainīt savus ikdienas paradumus. Ja nav iespējams izvairīties no ilgstošas viedierīču lietošanas, piemēram, darba dēļ, tad labāk to turēt acu augstumā, sēžot ar taisnu muguru un nesaliektu galvu.

Ne tikai intensīvajiem viedierīču lietotājiem, bet ikvienam, kura darba diena rit pie datora vai citiem ekrāniem, būtu vērts atcerēties par tā saukto 20-20-20 likumu. Tas nozīmē, ka pēc katrām 20 minūtēm, kas pavadītas koncentrējoties uz ekrānu, ir nepieciešams paņemt 20 sekunžu garu pauzi, paskatoties vismaz 20 pēdu jeb sešu metru attālumā no sevis.

Ja cilvēks ignorē stājas izmaiņas vai novirzes no fizioloģiskās stājas, sēž vai stāv asimetriskās pozās, pieaug asimetrisks muskuļu, locītavu, saišu noslogojums, kas ar laiku var radīt nepatīkamas sajūtas, sāpes, deformācijas un kustību ierobežojumus. Šādas izmaiņas veidojas lēni, tāpēc diemžēl bieži vien attopamies par vēlu. Ir reizes, kad bez speciālista palīdzības neiztikt.

Ierasts, ka regulāri ejam pie zobārsta, lai pārbaudītu zobu stāvokli, vai uztaisām asins analīzes, lai pārliecinātos, vai nav iestājies vitamīnu deficīts un vai holesterīna līmenis ir atbilstošs. Diemžēl vajadzība pārbaudīt stāju nav nonākusi mūsu darāmo lietu plānā, kaut mūsdienās tas ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad agrāk.

Lai novērtētu, vai mugura mūs taisni tur, un kājas – pareizi nes, nepieciešams griezties pie fizioterapeita, rehabilitologa, vertebrologa vai ortopēda. Speciālists apskatīs, novērtēs stāju, gaitu, pārbaudīs muskuļu spēka un garuma balansu, kā arī dos vērtīgus ieteikumus stājas uzturēšanai. Līdztekus regulāriem vingrojumiem, dažkārt labi palīgi būs arī ortozes un stājas korektori.

Daudzi, padzirdot tādus jēdzienus kā ortozes un stājas korektori, uzreiz nodomā – tas noteikti ir domāts tikai cilvēkiem ar lūzumiem un pēcoperācijas laikam. Taču tas ir mīts. Kas tad ir ortozes? Ortozes izmanto, lai fiksētu vai stabilizētu konkrētu locītavu vai ķermeņa daļu. Tās ir dažādas: ir mīkstās ortozes, kas atbalsta konkrētu ķermeņa daļu pie fiziskām aktivitātēm vai pārslodzēm. Ir arī cietās ortozes, kas ierobežo kustību konkrētajā apvidū, tās savukārt lieto pēc traumām, lūzumiem vai citiem negadījumiem.

Stājas korektori, ko zinātnes valodā dēvē par reklinatoriem, ir domāti, lai palīdzētu koriģēt muguras krūšu daļu (starp lāpstiņām), neļaujot tai noapaļoties un slīdēt pleciem uz priekšu. Korektori ir ieteicami cilvēkiem, kuri vēlas izveidot fizioloģiski pareizu stāju, iemācīties to kontrolēt un veidot ieradumu. Uzvelkot korektoru, ir grūti un neērti noapaļot muguru. Tos var izmantot cilvēki, kam ilgstošs sēdošs darbs vai piespiedu poza ir izraisījuši muguras noslodzi.

Ja cilvēkam darba dienas otrajā pusē ir sajūta, ka nevar noturēt muguru, ja sāp muskuļi plecu joslā un starp lāpstiņām, ieteicams uzvilkt korektoru uz 30- 40 minūtēm, lai atslogotu muskuļus. Bet jāatceras – pēc reklinatora noņemšanas jācenšas noturēt pareizā stāja! Tas palielina iespēju novērst sēdoša darba izraisīto negatīvo ietekmi.

Stāja nav tikai estētikas jautājums. Tā reprezentē ne tikai mūsu ķermeņa attīstību, bet liecina arī par veselību, pašsajūtu, mentālo un emocionālo stāvokli. Tāpēc ir vērts rūpēties par tās pareizu saglabāšanu.