Tuvojoties skolēnu vasaras brīvlaikam, kad bērni pavadīs laiku dažādās āra aktivitātēs ārā, vērts pārrunāt ar bērnu drošības noteikumus. Pat ja labi zināmi, par ļaunu nenāks tos atkārtot, lai siltā laika prieciņš nenovestu pie sāpīgiem nobrāzumiem vai kā ļaunāka.
Jāatceras: lai gan āra aktivitātes – skraidīšana, spēlēšanās un ālešanās – nes bērniem daudz prieka un attīsta fiziskās dotības, tās var radīt arī traumas. Tāpēc apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums "Balcia" sadarbībā ar alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centru "The Spot" sniedz padomus, ko bērniem atgādināt, lai brīvā laika aktivitātes nebeigtos ar sagandētu prieciņu.
Atgādini ceļu satiksmes noteikumus – par ielu šķērsošanu, drošu velo braukšanu un uzmanīšanos no mašīnām. Te vecākiem noderēs CSDD izstrādātā vietne bērniem, kurā apkopoti svarīgākie noteikumi un spēles, kas palīdzēs apgūt noteikumus jautrā veidā. Pat ja bērns ir gana liels, lai dotos izbraucienos ar velo vai skrejriteni viens, sezonas sākumā par ļaunu nenāks kopīgi izbraukāt iecienītākos maršrutus un pārliecināties, vai kādā no vietām nav mainījusies satiksmes organizācija, sākti remontdarbi vai, kas to lai zina, izveidojusies milzu bedre ceļmalā.
Parūpējies par ekipējumu. Braucot ar velosipēdu vai skrejriteni, noteikti jāuzliek ķivere (jā, arī tad, ja spītējot negribas!), kas pasargās no bīstamākajām – galvas traumām. Savukārt ceļu un elkoņu sargi pasargās no nobrāzumiem un sasitumiem. Svarīgi ar bērniem pārrunāt, kāpēc ķivere un aizsargi ir nepieciešami. Vislabākais piemērs – ķiveri lietot arī pašiem. Ieteicams piemērīt ķiveri, lai pārliecinātos, ka tā nav kļuvusi par mazu un vai visi stiprinājumi darbojas.
Neaizmirsti par drošību pie ūdens. Mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt nepieskatītus ūdenstilpju tuvumā – pat ja tā šķiet vien sekunde. Bet lielākiem bērniem, kas dodas peldēties paši, noteikti jāatgādina, ka nevajag iet peldēties vienam – jāpaskaidro, ka, ja kaut kas notiks, nebūs neviena, kas varētu palīdzēt. Tāpat jāpastāsta, ka vislabāk peldēt oficiālajās peldvietās un nedrīkst lēkt ūdenī uz galvas pat ļoti pazīstamā piemājas ezerā – vienmēr pastāv iespēja, ka tur būs uzradies akmens, bluķis vai jebkas cits, pret ko traumēt galvu. Jāatkārto arī pirmās palīdzības sniegšanas pamatprincipus.
Atgādini, kā rīkoties, ja noticis negadījums. Bērnam jāpastāsta, kādos gadījumos jāzvana uz glābšanas dienestu, un jāpalīdz iegaumēt telefona numuru, kur zvanīt, ja kaut kas atgadījies – 112. Tāpat bērnam jāzina, ka, zvanot uz glābšanas dienestu, būs jāpasaka trīs lietas – kur negadījums noticis, kas noticis un savs uzvārds. Ja bērnam nav līdzi telefona, tad jāprasa palīdzība citiem pieaugušajiem – veikala pārdevējai, apsargam, policistam, ģimenēm ar bērniem.
Iedrošini bērnu vienmēr pastāstīt, ja atgadījies kas nelāgs, lai bērns aiz bailēm neslēptu notikušo. To var panākt gan ar sarunājoties – paskaidrojot, kāpēc ir svarīgi šādus gadījumus neslēpt, gan ar savu rīcību, radot piemēru. Ja gadās, ka bērns ir, teiksim, salauzis savu mīļo velosipēdu, savainojies vai skādējis kāda cita bērna braucamo, svarīgi, lai vecāki ir saprotoši un atbalstoši, jo bērns, visticamāk, tāpat jau pārdzīvo.
Tā vietā, lai norātu par slikto rīcību, labāk uzklausīt viņu, censties izprast, kāpēc viņš tā darījis, kā viņš jūtas, un izrunāt scenārijus, kā būtu bijis labāk. Bērns tad jutīsies droši, zinās, ka var vecākiem uzticēties – viņi nebūs dusmīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
