Lai gan uzlabojumi dzemdību aprūpē ir, tomēr joprojām ir arī gana daudz lietu, kas tos vēl tikai gaida. Vissatraucošākie ir dati par to, ka aptuveni 13 procenti sieviešu dzemdībās ir cietušas no fiziskas, verbālas vai emocionālas vardarbības (piemēram, saņemtas apstiprinošas atbildes uz apgalvojumiem: "Esat bijusi apvainota" vai "Uz jums ir kliegts, rupji runāts, esat bijusi atstāta novārtā, izsmieta" u.tml.), liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie 2023. gada septembrī uzsāktās pilotaptaujas dati par dzemdību pieredzi.
Vienlaikus 2023. gada pilotaptaujas dati atklāj, ka 82,6 procenti dzemdētāju vienmēr izjuta cieņpilnu izturēšanos un 85,8 procentos gadījumos veselības aprūpes darbinieki komunicēja skaidri un saprotami. Anketa kopumā tiek izplatīta 22 Eiropas reģiona valstīs un uz kopējā fona Latvija, pēc sniegtās aprūpes kvalitātes mātes un jaundzimušā aprūpē, ir 13. vietā no 22 dalībvalstīm.
"Kopumā pilotaptaujas datu apkopojums uzrāda pozitīvas tendences, salīdzinot ar datu analīzi, ko veicām 2022. gadā. Respondentes atzīmē, ka biežāk saņēmušas cieņpilnu attieksmi, jutušās vairāk emocionāli atbalstītas un biežāk tikušas iesaistītas veselības aprūpes lēmumos, kā arī ievērojami labāk informētas par brīdinošām pazīmēm mātes un jaundzimušā veselībā. Nedaudz mazinājušies tādi rādītāji kā āda-āda kontakts, agrīna krūts barošanas uzsākšana. Mazinājušies vardarbības rādītāji (no 17 procentiem uz 13 procentiem). Domāju, ka tendences uzlabojas līdz ar Covid-19 un saistīto ierobežojuma perioda beigšanos, gan ar sabiedrības un medicīnas personāla informētību un pozitīvas dzemdību pieredzes aktualizēšanos sabiedrībā. Anketēšanā izmantojām sociālo mediju pieeju. Noteikti ir nepieciešami uzlabojumi un šādu anketu rezultāti ļauj identificēt nianses, kuras var pilnveidot, lai uzlabotu sieviešu dzemdību pieredzi," skaidro Elizabete Pumpure, ginekoloģe un dzemdību speciāliste, arī Pasaules Veselības organizācijas pētījuma "EURoImagine" darba grupas vadītāja Latvijā.
Jāņem vērā, ka aptaujas dati neatspoguļo visu Latvijas sieviešu dzemdību pieredzi, tikai sniedz nelielu ieskatu, ņemot vērā, ka pagaidām savā dzemdību pieredzē dalījušās tikai ap trīs procentiem dzemdējušo sieviešu no kopējo dzemdību skaita 2023. gadā.
Esošie rezultāti liecina, ka 65 procenti kopējo dzemdību pieredzi vērtē kā ļoti pozitīvu, vidējais rekomendācijas indeksa rādītājs ir 63 pēc NPS (Net Promoter’s Score), kas liecina par lojalitātes līmeni ārstniecības iestādei. NPS vērtējumam tiek izmantota skala no 0 līdz 10, kur 0 nozīmē "noteikti neieteiktu", bet 10 – "noteikti ieteiktu".
Kā būtiskas problēmas tiek norādītas – vienotas, saprotamas informācijas trūkums, personāls neiepazīstina ar sevi, nepaskaidro par plānotajām darbībām, izmeklējumiem, kas mazinātu stresu un vairotu pozitīvu pieredzi.
Aptauja par dzemdību pieredzi tiek turpināta, tāpēc SPKC aicina dzemdētājas iesaistīties un aizpildīt anketu, lai iegūtu visaptverošāku informāciju par situāciju dzemdību aprūpē, kā arī rosina slimnīcas aktīvāk informēt jaunās māmiņas par šādu iespēju.
Aptauja ir anonīma, aizpildāma elektroniski un izveidota atbilstoši starptautiskajiem kritērijiem sadarbībā ar Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas pārstāvjiem. Anketā iekļauti jautājumi par komunikāciju, fizisku un emocionālu vardarbību dzemdībās, nesaskaņotu manipulāciju veikšanu, krūts barošanu un citiem aspektiem. Informāciju par aptauju un kā tai piekļūt, dzemdētājām sniedz slimnīcas.
Jauno māmiņu citāti ar ieteikumiem un komentāriem par dzemdību pieredzi:
Pietrūkst viegli uztveramas informācijas.
Sniegt saprotamu informāciju par dzemdību procesu, izmeklējumiem.
Māmiņām, kuras piedzīvo priekšlaicīgas dzemdības, būtu nepieciešama vairāk informācijas par notiekošo un lielāks atbalsts no personāla.
Tiek saņemta pretrunīga informāciju no dažādām vecmātēm saistībā ar zīdīšanu
un bērna kopšanu.
Atšķirīgi ārstu viedokļi par ķeizargriezienu, ierosinātām dzemdībām, kas rada neizpratni un stresu.
Atšķirīgas izpratnes ārstam un pacientam par āda-āda kontaktu.
Neuztvert pacientu sūdzības vieglprātīgi, kā kaut kādu čīkstēšanu, bet ieklausīties un savlaicīgi veikt nepieciešamos izmeklējumus.
Sniegt vairāk informāciju par to, kas un kad tiks darīts, lai mazinātu satraukumu.
Vairāk ieklausīties pacientos.
Saņemt padomus par krūts barošanu.
Nepieciešams būtu slimnīcā zīdīšanas speciālists.
Lielāku atbalstu krūts barošanā.
Medicīnas personāls nav ieinteresēts, lai palīdzētu ar zīdīšanas jautājumiem.
Personāls neiepazīstina ar sevi.
Medicīnas personāls rīkojas profesionāli, taču neiepazīstina ar sevi, nepaskaidro veiktās darbības.
Vairāk iejūtības.
Svarīgs ir atbalsts un sarunas.
Iejūtīgāku attieksmi.
Pēcdzemdību periodā nepieciešams lielāks atbalsts.
Maigāku nakts apgaismojumu pie gultas.