Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūts veicis vērienīgu pētījumu par smēķēšanas izplatību, kurā noskaidrots, ka Latvijā pīpēšana ir daudz iecienītāka nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji.
Pētījumā noskaidrots, ka pašreizējā smēķēšanas (cigaretes, cigāri, cigarellas, tabaka) izplatība Latvijā 2020. gadā bija 32% (vidējais ES valstu rādītājs – 23%).
Latvijā smēķējošu vīriešu īpatsvars ir ievērojami lielāks nekā vidēji ES, savukārt sieviešu īpatsvars ir līdzīgs ES valstu vidējam rādītājam.
Savukārt karsējamās tabakas lietošanas izplatība dzīves laikā vidēji ES 2020. gadā bija 6%, Latvijā – 14%, turklāt lietošanas izplatība bija izteikti lielāka jauniešu vidū. Elektronisko cigarešu lietošanas izplatība dzīves laikā, gan ES valstīs, gan Latvijā vīriešu vidū (attiecīgi 17% un 28%) bija lielāka nekā sieviešu vidū (12% un 15%). 15-24 gadus vecu iedzīvotāju vidū elektronisko cigarešu lietošanas rādītāji Latvijā ir ievērojami augstāki nekā vidēji ES valstu iedzīvotāju vidū.
Kopumā Latvijā nav novērojami uzlabojumi attiecībā uz smēķēšanas epidemioloģisko situāciju ne attiecībā uz tradicionālajiem tabakas izstrādājumiem, ne uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Eksperti īpaši uzsver elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanas straujo pieaugumu pēdējo gadu laikā. VID produktu patēriņa dati apstiprina tabakas un nikotīna epidēmiju Latvijā.
Smēķēšana kopumā Latvijā raksturīga personām ar psihiskās veselības traucējumiem, kā arī veselības aprūpes personālam. Elektronisko smēķēšanas ierīču lietošana raksturīgāka sievietēm un jauniešiem.
Latvijā puse aptaujāto elektronisko cigarešu, karsējamās tabakas vai nikotīna spilventiņu lietotāju šos izstrādājumus sākuši lietot tāpēc, ka produkti nedūmo un nerada smakas (52%), trešdaļa tāpēc, ka uzskata, ka tā ir mazāk kaitīga alternatīva (34%) un 39% mēģinājuši tādā veidā pārtraukt vai samazināt klasisko tabakas produktu smēķēšanu.
Pētījumā arī apkopota labā prakse smēķēšanas primārā profilaksē un tās atmešanā dažādās iedzīvotāju grupās. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tā autori sniedz rekomendācijas smēķēšanas ierobežošanai Latvijā.
Par mazefektīvām intervencēm Latvijā tiek uzskatītas kampaņas medijos, informācijas ievietošanu internetā, bērnu un jauniešu izglītošana izglītības sistēmās. Savukārt par efektīvām intervencēm Latvijā uzskata vides ierobežojumus smēķēšanai, smēķēšanas atmešanas atbalsta grupas un nikotīnu aizvietojošo terapiju.
RSU Sabiedrības veselības institūta pētnieki izstrādājuši ieteikumus politikas veidotājiem smēķēšanas ierobežošanas stratēģijai nākamajiem pieciem gadiem. Piemēram, smēķēšanas ierobežošanas politiku attīstīt kompleksi, nevirzot ieviešanai tikai atsevišķas iniciatīvas; mazināt industrijas ietekmi uz smēķēšanas ierobežošanas politikas veidošanu Latvijā, piemēram, izglītojot likumdevējus par pierādījumos balstītas politikas principiem un nozīmīgumu; izstrādāt vidēja termiņa politiskās plānošanas dokumentu smēķēšanas ierobežošanas jomā; attīstīt smēķēšanas īstermiņa un ilgtermiņa seku monitoringu, sabiedrības attieksmi ietekmējošo faktoru monitoringu, kā arī regulāri veikt valsts politikas, tai skaitā mediju kampaņu, efektivitātes un ietekmes uz nelegālo tirgu izvērtējumu.
Vēl būtiski, pēc pētnieku domām, ir attīstīt neatkarīgu (industrijas nefinansētu) pētniecību nozarē, tostarp attiecībā uz elektronisko smēķēšanas ierīču īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz veselību, kā arī veicināt aktīva nevalstiskā sektora izveidošanos un kapacitātes pieaugumu smēķēšanas profilakses un ierobežošanas jomā, piemēram, piesaistot finanšu resursus no iekasētā akcīzes nodokļa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
