Slimība – hameleons. Kā atšifrēt un uzveikt veģetatīvo distoniju

Lai saprastu, kas īsti ir veģetatīvā distonija, vispirms ir jāzina, ko nozīmē vārdu savienojums "veģetatīvā nervu sistēma", jo tieši ar to ir saistīta šī slimība, stāsta psihoterapeits Andris Veselovskis. Viņš skaidro, ka tā ir nervu sistēma, ko var uzskatīt par autonomu. Tā ir atbildīga, piemēram, par to, cik bieži un kā mēs elpojam vai cik bieži sitas sirds – kaut kādi procesi sāk notikt neatkarīgi no mūsu gribas. Šo nervu sistēmu mēs nevaram kontrolēt "ātri un uz sitiena".

Kā piemēru veģetatīvās nervu sistēmas darbībai Andris min saskaršanos ar briesmām – sirds sāk sisties straujāk, pastiprinās mūsu spēja mobilizēties, skriet un lēkt. "Tā pati izlemj, ko darīt." Būtībā veģetatīvā distonija nozīmē, ka nervu sistēma kaut kādā veidā darbojas nepareizi.

Veselovskis norāda, ka apmēram pusē gadījumu, kad cilvēki izjūt fiziskus simptomus, iespējama situācija, ka viņiem nav nevienas fiziskas slimības, kas simptomus izskaidrotu. "Tad viņiem nosaka šo diagnozi." Veģetatīvā distonija var imitēt gandrīz jebkuras slimības simptomus, tos viņš raksturo kā hameleonus – vienā brīdī ir trauksme un bailes, bet citā sāp vēders, vēl kādā citā reizē ir nomākts garastāvoklis.

Psihoterapeite Agnese Sperga savukārt izdala divu veidu simptomus. Vieni ir tieši saistīti ar veģetatīvās nervu sistēmas uzbudinājumu – cilvēks var sajust sirdsklauves, var būt auksti vai karsti sviedri, karstuma viļņi, sausums mutē, spiediena sajūta pakrūtē, trīce. Un simptomus vienmēr pavadīs bažas par veselību. "Piemēram, cilvēks sajutīs sirdsklauves un domās – viņam ir infarkts. Bieži vien tad zvana neatliekamās palīdzības dienestam vai brauc uz slimnīcu, jo ir fantāzija, ka kaut kas organiski nav kārtībā."

Otra veida simptomi ir ļoti nespecifiski un mainīgi. "Dažādas smeldzošas sajūtas pakrūte, spiediena sajūta krūtīs, asas sāpes pakrūtē vai starpribās, dedzināšanas sajūta. Reizēm cilvēki mēdz teikt, ka ir sajūta – viņi ir uztūkuši. Citreiz var būt kamola sajūta rīklē. Tās ir sajūtas, kas nav tipiskas pie kāda konkrēta somatiska traucējuma."

Tomēr veģetatīvā distonija ir izslēdzoša diagnoze – pacientam vispirms ir jāveic vispārēji veselības izmeklējumi, lai noskaidrotu, vai patiešām nav kāda patoloģija. "Nevar vienkārši paļauties, ka sirdsklauves rodas uz emociju pamata."

Galvenais faktors, kas veicina veģetatīvās distonijas attīstību, ir ilgstoši nerisināts emocionālais stress. Tas var būt kā apzināts, tā arī neapzināts. Piemēram, augsta atbildības sajūta darbā, kas noved pie pārstrādāšanās, nesaskaņas attiecībās, ģimenes konflikti, šķiršanās, tuvinieka nāve. "Ja tas netiek adekvāti risināts, simptomiem ir tendence pastiprināties. Tad ir atkārtota vēršanās pie ārstiem, un veidojas tāda kā spirāle," stāsta Sperga.

Ir jāveic arī psihiskā stāvokļa diagnostika, ko var izdarīt psihiatrs vai ārsts psihoterapeits. "Veicot izvērtējumu, mēs konstatējam, ka šiem cilvēkiem ļoti bieži ir augsts trauksmainības līmenis, viņi ir ļoti bažīgi un emocionāli, ir izteikta baiļu izjūta, grūtības uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus. Tiek izvērtēts tas, kā cilvēks reaģē uz stresu un kā tiek ar to galā, jo šādiem cilvēkiem bieži vien ir tendence uz ikdienas stresa situācijām reaģēt ar pārlieku bažīgumu," paskaidro Sperga.

Ņemot vērā, ka veģetatīvās distonijas diagnostika ietver divas daļas – somatisko cēloņu izslēgšanu un psihiskā stāvokļa diagnostiku –, tā ārstiem var būt pat ļoti liels izaicinājums.

Tas, cik laicīgi uzsāk ārstēšanu, ietekmē rezultātu. No veģetatīvās distonijas var atbrīvoties, taču – jo vēlāk darbs ar to tiek uzsākts, jo grūtāk būs tikt galā. "Tas nav nekas bīstams, bet labāk ir risināt," pārliecināts ir Veselovskis.

Metožu ir daudz, bet būtiski ir katrā grūtajā brīdī meklēt, kas palīdz vislabāk. "Var draugam pajautāt – kā tu tiec galā?"Tāpat var palīdzēt, piemēram, joga, psihoterapija. Īpaši noderīgi var būt elpošanas vingrinājumi, jo elpošanu regulē gan veģetatīvā nervu sistēma, gan prāts. Caur to iespējams ietekmēt arī pārējo organismu, piemēram, palēnināt sirdsdarbību un mazināt stresu.

Palīdzēt var kā psihoterapija, arī medikamenti, bet tie būs vajadzīgi smagāku traucējumu gadījumos ar mērķi īslaicīgi atvieglot simptomus, ja tie ir ļoti izteikti, nepatīkami un traucē ikdienas gaitās. "Piemēram, cilvēks nevar aiziet uz darbu. Protams, tad medikaments ir vajadzīgs, lai viņš vispār spētu atsākt funkcionēt. Tad jau var turpināt strādāt psihoterapijā un pieskarties emocionālajiem jautājumiem, kas ir fonā," stāsta Sperga.

Var būt tā, ka cilvēks ir gatavs visu mūžu lietot medikamentus, bet tad jārēķinās, ka, pārstājot tos lietot, pēc kāda laika simptomi atgriežas, ja emocionālie iemesli netiek risināti.

Plašāk un detalizētāk par veģetatīvo distoniju lasi šeit: "No sirdsklauvēm līdz neprātam – veģetatīvā distonija" un "Slimības simptomi bez cēloņa. Kas ir veģetatīvā distonija, un kāpēc par to runāt".