Cilvēks var sajust sirdsklauves, var būt auksti vai karsti sviedri, karstuma viļņi, sausums mutē, spiediena sajūta pakrūtē, trīce. Un šādus simptomus vienmēr pavadīs bažas par veselību. "Piemēram, cilvēks sajutīs sirdsklauves un domās – viņam ir infarkts. Bieži vien tad zvana neatliekamās palīdzības dienestam vai brauc uz slimnīcu, jo ir fantāzija, ka kaut kas organiski nav kārtībā," sacījusi psihoterapeite Agnese Sperga. Bet organismam šķietami viss ir kārtībā – pie vainas veģetatīvā distonija.
Kas ir veģetatīvā distonija
Lai saprastu, kas īsti ir veģetatīvā distonija, vispirms ir jāzina, ko nozīmē vārdu savienojums "veģetatīvā nervu sistēma", jo tieši ar to ir saistīta šī slimība, stāsta psihoterapeits Andris Veselovskis. Viņš skaidro, ka tā ir nervu sistēma, ko var uzskatīt par autonomu. Tā ir atbildīga, piemēram, par to, cik bieži un kā mēs elpojam vai cik bieži sitas sirds – kaut kādi procesi sāk notikt neatkarīgi no mūsu gribas. Šo nervu sistēmu mēs nevaram kontrolēt "ātri un uz sitiena".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
