Apmierinātības ar dzīvi rādītājs meitenēm ir zemākais pēdējo 20 gadu laikā  (2)

Pētījums veikts 2022./2023. mācību gada laikā, un tajā ir vairāku autoru aplūkoti temati. Inese Gobiņa (Rīgas Stradiņa universitāte) pievērsusies subjektīvās veselības un labbutības jautājumam.

Pusaudžu subjektīvā veselība un labbūtība (angļu valodā: wellbeing) ir viens no Skolēnu veselības paradumu pētījuma būtiskākajiem interesējošiem jautājumiem. Latvijas Skolēnu veselības paradumu pētījumu aptaujās vairāku gadu garumā ir izmantoti noteikti mērinstrumenti subjektīvo veselības un labbūtības indikatoru pētīšanai, kas tādējādi ļauj izdarīt atbilstošus secinājumus par novērojamām izmaiņām laikā.

Apmierinātība ar dzīvi ir viens no subjektīvās labbūtības domēniem, kas ietver kopējo indivīda dzīves kognitīvo novērtējumu, kas atšķirībā no emocionālām un spontānām reakcijām ir relatīvi stabils.

Apmierinātība ar dzīvi tika mērīta skalā no 0 līdz 10, kas tika attēlota kā kāpnes. Kāpņu apakšējais pakāpiens 0 nozīmēja vissliktāko iespējamo dzīvi, bet kāpņu augšējais pakāpiens 10 – vislabāko. Pusaudžiem tika lūgts norādīt, kurā no kāpņu pakāpieniem viņi šobrīd atrodas. Palielinoties pusaudžu vecumam, apmierinātības ar dzīvi vidējais rādītājs samazinās abiem dzimumiem. Kopš 2014. gada šis rādītājs meitenēm Latvijā ir zemāks nekā zēniem.

Aptaujas anketā pusaudžiem tika lūgts novērtēt savu veselību skalā kā "teicamu", "labu", "viduvēju" vai "sliktu". Veikto aptauju gados meiteņu īpatsvars, kas atzīmē teicamu veselības pašvērtējumu, ir nozīmīgi mazāks nekā zēnu. Palielinoties vecumam, pusaudžu īpatsvars ar teicamu veselības pašvērtējums būtiski samazinās. Pēc 2022. gada aptaujas datiem 12,3 procenti meiteņu un 24,5 procenti zēnu savu veselību novērtējuši kā teicamu, kas abiem dzimumiem ir zemākais rādītājs kopš 2010. gada.

Latvijas Skolēnu veselības paradumu pētījumā tiek mērīts pašziņoto veselības sūdzību biežums pēdējo sešu mēnešu laikā amplitūdā no "katru dienu" līdz "retāk vai nekad". Kopumā pusaudžiem visizplatītākās ir bijušas iknedēļas veselības sūdzības par aizkaitināmību vai sliktu garastāvokli (46,7 procenti), nervozitāti (42,5 procenti) un grūtībām iemigt (34,5 procenti), kam seko nomāktība (29,6 procenti) un galvassāpes (25,5 procenti).

Kopumā meiteņu īpatsvars ar veselības sūdzībām ir būtiski lielāks nekā zēnu. Nomāktības, vēdera sāpju, galvassāpju un galvas reiboņu izplatība meitenēm ir vairāk nekā divas reizes lielāka salīdzinājumā ar zēniem. Pieaugot vecumam, palielinās arī veselības sūdzību izplatības atšķirības dzimumgrupās. Vislielākās atšķirības novērojamas 15 gados meitenēm attiecībā pret zēniem iknedēļas vēdera sāpju, galvassāpju un nomāktības gadījumos.

Palielinoties vecumam, iknedēļas veselības sūdzību izplatība meitenēm konsekventi palielinās visu pētīto veselības sūdzību gadījumā. Iknedēļas muguras sāpju, nomāktības un galvas reiboņu izplatības atšķirības meitenēm 15 gados salīdzinājumā ar jaunāko vecuma grupu ir vislielākās. Taču zēniem salīdzinājumā ar pārējām veselības sūdzībām 15 gados muguras sāpju izplatība ir gandrīz divas reizes lielāka nekā 11 gados, kamēr citu sūdzību gadījumā atšķirības ir mazākas, bet galvassāpju un vēdera sāpju izplatība visaugstākā ir zēniem tieši jaunākajā vecumgrupā.

Laikā no 2006. gada līdz 2018. gadam gan zēnu, gan meiteņu īpatsvars ar grūtībām iemigt vismaz reizi nedēļā pakāpeniski palielinājās, tad 2022. gadā abiem dzimumiem grūtību iemiegt izplatība ir samazinājusies par 10 procentpunktiem zēniem un 7,5 procentpunktiem meitenēm.

Latvijas Skolēnu veselības paradumu pētījumā tiek pētīta medikamentu lietošana kā uzvedība noteiktu veselības sūdzību gadījumā neatkarīgi no lietotā medikamenta sastāva vai veida. Anketā tika jautāts par medikamentu lietošanu pēdējā mēneša laikā galvassāpju, vēdera sāpju, muguras sāpju, grūtību iemigt un nervozitātes gadījumā, dodot iespēju atbildēt ar "jā, vienu reizi", "jā, vairākas reizes" un "nē.

Gandrīz 44 procenti pusaudžu pēdējā mēneša laikā ir lietojuši medikamentus pret galvassāpēm, bet pret vēdera sāpēm – 36 procenti. Medikamentu lietošanas izplatība galvassāpju un vēdera sāpju gadījumā meitenēm ir būtiski lielāka nekā zēniem, kamēr grūtību iemigt un nervozitātes gadījumā dzimumatšķirības ir daudz mazākas un muguras sāpju gadījumā nav nozīmīgas.