Aktrise Gvineta Paltrova, mūziķe Madonna un modes dizainere Viktorija Bekhema dievina šīs ogas, kas pazīstamas ar apzīmējumu "sarkanie dimanti". Tajās ir daudz pretnovecošanai vērtīgi elementi, tostarp vairāk C vitamīna nekā apelsīniem, vairāk beta karotīna nekā burkānos un vairāk dzelzs nekā steikam. Godži ogas ir arī bagātas ar antioksidantiem un vitamīniem, minerālvielām, piemēram, B2, A, kāliju, kalciju un citiem.
Āzijā, kur tās lietotas tūkstošiem gadu, godži ogas jau sen tiek uzskatītas par ilga mūža eliksīru, un tāpēc tās bieži izmanto tradicionālajā austrumu medicīnā, lai ārstētu aknas un nieres, stimulētu imūnsistēmu un pat palīdzētu ārstēt redzes problēmas.
Ilgmūžības mīts
Godži ogas (Lycium barbarum) ir krūmos augošas ogas no nakteņu dzimtas, kurā ietilpst arī paprika, tomāti, baklažāni un kartupeļi. Auga dzimtene ir Āzija, īpaši Ķīna, Mongolija un Tibeta, kur tie aug minerālvielām bagātās, sārmainās augsnēs. Mūsdienās "sarkano dimantu" audzē arī dažos Dienviditālijas reģionos, tostarp Bazilikatā, Sicīlijā un Kalabrijā.
Zinātne par godži ogām sniedzas gadsimtiem senā pagātnē. Saskaņā ar leģendu, pirms 2000 gadiem kāds ārsts apmeklēja ciematu Ķīnā, kur bija daudz simtgadnieku. Pēc izpētes viņš atklāja, ka viņi visi dzer no akas, ko ieskauj godži krūmi. Gatavās ogas bija iekritušas akā un radīja dabīgu tēju, kas esot vietējo iedzīvotāju ilgmūžības noslēpums.
Uzturvērtība
Tā kā šīs ogas jau sen ir izmantotas veselības uzlabošanai, zinātnē līdz šim ir apstiprinātas šādas uzturvērtības:
Augsta C vitamīna, A vitamīna un B2 vitamīna vērtība.
Bagātas ar minerālvielām, piemēram, kalciju, dzelzi, kāliju, cinku un selēnu.
Bagātas ar antioksidantiem, piemēram, beta-karotīnu un zeaksantīnu.
Satur visas neaizvietojamās aminoskābes.
Satur "labās" taukskābes, piemēram, linolskābi un alfa-linolēnskābi.
Ieguvumi veselībai
Spēcīgās antioksidanta īpašības aizsargā šūnas no oksidatīvā stresa un uzlabo audu apgādi ar skābekli.
Pateicoties antioksidantiem, piemēram, zeaksantīnam, ogas uzlabo acu veselību un aizsargā tās no patoloģijām, piemēram, mākulas deģenerācijas.
Pateicoties polisaharīdu un vitamīnu saturam, stiprina imūnsistēmu.
Karotinoīdu un A vitamīnu daudzums veicina veselīgu ādu un novērš pinnes.
Uzlabo holesterīna līmeni un asinsspiedienu.
Pateicoties aminoskābēm, piemēram, L-arginīnam un L-glutamīnam, vairo enerģiju, cīnās ar nogurumu un stresu, kā arī uzlabo atmiņu, koncentrēšanos un garastāvokli.
Veicina sirds un asinsvadu sistēmas veselību.
Pateicoties polisaharīdiem, līdzsvaro zarnu floru.
Riski
Attiecībā uz godži ogām, mazāk ir vairāk. Lielākoties iesaka dienā apēst 15–20 gramus, kas ir viena, divas ēdamkarotes jeb aptuveni 60 ogas.
Godži ogas var traucēt dažu sirds, hipertensijas un diabēta zāļu lietošanā. Betaīna satura dēļ no tām jāizvairās grūtniecības un zīdīšanas laikā.
Kā ēst?
Lielākoties godži ogas, kas pieejamas dabīgo pārtikas preču veikalos, tiek pārdotas žāvētas, un tām ir rūgteni salda, pikanta garša, bet tekstūra košļājama. Tāpēc tās kaltētā veidā ir ideālas kā izsalkumu mazinoša uzkoda. Vēl ar tām var apkaisīt salātus, pievienot rīsu, miežu vai auzu ēdieniem. Tāpat var pievienot ceptiem izstrādājumiem, piemēram, tortēm, cepumiem, kūkām un smalkmaizītēm. Var darīt tā, kā to dara Paltrova, – godži ogas uz nakti izmērcēt ūdenī, lai pēc tam lietotu kokteiļos un sulās. Vai kā Megana Mārkla – desertos, kas gatavoti ar kakao un čia sēklām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
