Kas gan tur slikts – atnākt pēc darba, uzlikt paskatīties kādu pornofilmu un relaksēties pēc nogurdinošas dienas. Un, ja arī to dara vairākas reizes dienā, tas nekas. Tas nebūt nav sliktākais ieradums, kaitīgāks taču ir ieradums smēķēt, lietot alkoholu un narkotikas. Lai arī var šķist, ka mūsdienās pornogrāfiska satura skatīšanās ir normāla parādība un katrs to dara, šāda satura patērēšana var radīt sarežģījumus reālajā dzīvē.
Seksologs Artūrs Vāvere norāda, ka medicīnā tas ir strīdīgs jautājums – ir vai nav tāda pornogrāfijas (turpmāk – porno) atkarība? Porno atkarība nav iekļauta Starptautiskajā slimību klasifikācijā (SSK), kur ir alkohola, smēķēšanas un citas atkarības, bet gan definēta kā kompulsīvi seksuāla uzvedība.
Kur tiek pārkāpta robeža, un sākas atkarība
Vāvere skaidro, ka tā veidojas, kad cilvēkam ir vēlme, ziņkāre skatīties intīmus procesus, ar kuriem nodarbojas citi cilvēki. "Regulāri to darot, smadzenēs rodas impulsi un ļoti viegli rodas uzbudinājums, līdz ar to var apmierināties." Tā kā galva ir slinka, tā pielāgojas pie tā, ka ir gatavs impulss un pašai tas nav jāveido, līdz ar to cilvēks pierod, ka ar porno var viegli uzbudināties. "Laika gaitā cilvēkam gribas ko labāku un vairāk. Daļu neapmierina tas, ko viņi skatās, vajag kaut ko specifiskāku. Ja sākotnēji cilvēkam pieticis vien ar 10 minūtēm, lai sasniegtu baudu, skatoties porno, tad, laikam ritot, laiks, ko nepieciešams pavadīt, meklējot vēlamo saturu, var ievilkties līdz pat pusnaktij. Tad cilvēks var sākt skatīties arī materiālus, kuri ikdienā nav likušies saistoši, tie var būt asāki un spēcīgāki."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
