Ģimenei ir nozīmīga vieta personības attīstībā. Sevišķi svarīga tā ir bērnu un pusaudžu periodā. Tieši caur fizisku, psihoemocionālu un sociālu atbalstu ģimenē notiek bērna veselīga augšana un attīstība. Ģimene bērnam ir drošības, atbalsta, uzticības un iedrošināšanas avots. Ģimenē bērns apgūst dzīves prasmes, mācās respektēt savas un citu vajadzības, veido līdzcietību, dala atbildību, palīdz viens otram, sekmē starppersonu komunikāciju. Ģimene nodrošina arī bērna intelektuālu attīstību un socializāciju, palīdz risināt krīzes situācijas, veidot konstruktīvas attiecības ar sabiedrību, skolu, kaimiņiem, māca respektēt sociālās normas.
Slimību profilakses un kontroles centra un Rīgas Stradiņa universitātes kopīgi veiktajā Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījumā "2022./2023. mācību gada aptaujas rezultāti un tendences" minēts, ka tradicionālās ģimenes tips ir divi bioloģiskie vecāki un bērni. Bērniem, kuri dzīvo ģimenē ar abiem vecākiem, ir labāki veselības rādītāji, mazāk emocionālo un uzvedības problēmu nekā bērniem no nepilnām un cita veida ģimenēm. Kā rāda statistikas dati, Latvijā katrs trešais bērns jau piedzimst nepilnā ģimenē, līdz ar to bērna audzināšanā visbiežāk ir iesaistīts tikai viens no vecākiem. Skolēnu veselības paradumu pētījums dod iespēju noskaidrot, kāds ir Latvijas pusaudžu ģimenes sastāvs.
2022. gadā kopumā tikai 61,9 procenti no aptaujas dalībniekiem – pusaudžiem – dzīvo ģimenē kopā ar abiem vecākiem. Pilnās ģimenēs dzīvojošo zēnu un meiteņu īpatsvars nav būtiski atšķirīgs, taču abiem dzimumiem tas ir augstāks 11 gadu vecumā nekā 13 un 15 gados. Salīdzinot ģimenes struktūras izmaiņas laika periodā kopš 2002. gada aptaujas, redzams, ka skolēnu īpatsvars, kuri dzīvo kopā ar abiem vecākiem, ir samazinājies par 7,3 procentpunktiem. Šo tendenci vēro abiem dzimumiem visās trijās vecuma grupās.
Pusaudžiem dalīties savās problēmās ar vecākiem ir kļuvis sarežģītāk
Komunikācija ar ģimenes locekļiem, it īpaši vecākiem, ir būtisks aizsargājošs veselības resurss pusaudžu attīstībā. Skolēnu vērtējums par to, cik viegli viņiem ir komunicēt ar vecākiem, sniedz vērtīgu ieskatu vecāku-bērnu mijiedarbībā pusaudžu periodā, kas kalpo par būtisku veselības resursu pusaudžu attīstībā.
Aptaujā tika noskaidrots, cik viegli pusaudzim ir runāt par lietām, kuras viņu patiešām satrauc, ar māti un ar tēvu. Vidēji pusaudži atzīst, ka problemātiskos jautājumus ar māti pārrunāt ir vieglāk nekā ar tēvu. Savukārt, ja sarunas ar māti vienādi labi veicās gan zēniem visās vecuma grupās, gan 11 gadus vecajām meitenēm, tad ar tēviem daudz labāka komunikācija ir puišiem. Daudz zemāki rādītāji ir 13 un 15 gadus vecajām meitenēm.
Kā liecina astoņu aptauju rezultāti 28 gadu intervālā, pusaudžiem dalīties savās problēmās ar vecākiem ir kļuvis sarežģītāk. Ja 1998. gada aptaujā skolēniem (gan zēniem, gan meitenēm) vienlīdz viegli par satraucošām lietām bija iespējams runāt gan ar māti, gan tēvu, tad pakāpeniski līdz 2022. gadam komunikācija ir pasliktinājusies ar abiem no vecākiem, īpaši meitenēm.
Kopš 2018. gada visās vecuma grupās palielinājies zēnu īpatsvars, kuriem viegli komunicēt gan ar māti, gan tēvu par jautājumiem, kuri pusaudžus satrauc. Turpretī samazinājies meiteņu īpatsvars 13 un 15 gadus veco grupās, kurām viegli komunicēt gan ar māti, gan tēvu.
Par pētījumu
Starptautiskais skolēnu veselības paradumu pētījums (angl. – Health Behaviour among School-aged Children Study – HBSC) ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atbalstīts projekts, kurā 2023. gadā bija iesaistījusies 51 dalībvalsts un reģions Eiropā un Ziemeļamerikā.
Skolēnu veselības paradumu pētījuma kopējais mērķis ir iegūt informāciju un palielināt izpratni par skolas vecuma bērnu veselību un dzīvesveidu. Pētījuma rezultāti tiek izmantoti, lai iegūtu informāciju par skolēnu veselības pašvērtējumu un veselības paradumiem, izstrādātu uz pierādījumiem balstītu veselības politiku un veselības veicināšanas programmas un sekmētu informācijas apmaiņu starp pētījuma dalībvalstīm.
Pētījumu atkārto ik pēc četriem gadiem, tādējādi radot iespēju izsekot veselības paradumu dinamikai un izmaiņām. Uzkrātā informācija veidojas par monitoringu jeb skolēnu veselības paradumu novērošanas, analīzes un prognozēšanas sistēmu.
Skolēnu veselības paradumu pētījuma protokols nosaka, ka pētījuma mērķa grupa ir vispārējās izglītības skolu skolēni 11, 13 un 15 gadu vecumā. Lai veiktu pētījumu, izmanto starptautiska pētījuma zinātniskās darba grupas izstrādātu un validētu standartizētu anketu; anketēšana notiek atlasē iekļauto skolu klasēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
