Mizofonija jeb naids pret čāpstināšanu un strēbšanu  (3)

Mizofonija tiešā tulkojumā no sengrieķu valodas nozīmē "naids pret skaņām". Šīs ikdienas skaņas var kaitināt, izraisīt riebumu vai pat tādu šķietami neadekvātu reakciju kā dusmas vai bēgšanu no situācijas. Mizofonija visbiežāk sāk izpausties deviņu līdz 13 gadu vecumā un var radīt problēmas ar socializēšanos. Viegli iedomāties, kā mizofonijas izpausmes var sarežģīt ikdienas dzīvi skolā, darbā un ģimenē.

Dzirdes centra "Audiomedika" vadošais audiologs Nauris Veits paskaidro, ka ikdiena ir pārpildīta ar skaņām un mūsu smadzenēm ir fenomenāla spēja izvēlēties, kuras skaņas ir nepieciešams sadzirdēt un kuras ir nepieciešams ignorēt. Lielākoties mums ir līdzīgs skaņas uztveres diapazons, tomēr ir vairākas patoloģijas, kas var to mainīt.

"Dzirdes zuduma gadījumā nepatika pret skaļām skaņām ir rezultāts tam, ka dzirdes orgāns ir bojāts un mainās skaņas uztveres fizioloģija, bet mizofonijas gadījumā dzirdes orgāns var būt pilnīgi vesels, bet mainās indivīda spēja paciest noteiktas skaņas. Cilvēks, kas cieš no mizofonijas, būs spējīgs izturēt zīdaiņa raudas, bet tai pašā laikā tādas ikdienas skaņas, piemēram, žāvāšanās var izraisīt panikas lēkmes," skaidro speciālists.

Mizofonija ir ikdienā reti dzirdēts termins, tomēr tās izplatība ir lielāka, nekā varētu šķist. Balstoties uz pēdējām publikācijām, mizofonija ir sastopama no pieciem līdz pat 20 procentiem no kopējas populācijas. Tomēr lielākajai daļai ir laba spēja sadzīvot ar nepatīkamajām skaņām, un tikai mazai daļai mizofonijas simptomi ir smagā pakāpē.

Tā kā šis ir salīdzinoši nesen pētīts fenomens, veselības profesionāļu vidū nav vienprātības par to, kas izraisa mizofoniju, bet pastāv teorijas. Skaidro Veits: "Precīzi mizofonijas veidošanās iemesli nav zināmi. Taču ir vairākas teorijas, kas atbalsta un izskaidro mizofonijas izcelsmi. Iemesls var būt psiholoģiskas dabas, piemēram, nepatīkama bērnības pieredze ar kādām konkrētām skaņām, kas izraisa tālejošas sekas turpmākajā dzīvē. Citas teorijas, izmantojot magnētisko rezonansi un smadzeņu elektroencefalogrammas, mizofoniju saista ar dzirdes centra vai noteiktu smadzeņu centru hiperaktivitāti pret noteiktām skaņām. It īpaši tas ir izteikts pacientiem ar OCPD (obsesīvs kompulsīvs personības traucējums)."

Nelabvēlīgos mizofonijas efektus var mazināt, novēršot to izraisošo kairinājumu. Veits atzīst, ka efektīva mizofonijas ārstēšana pagaidām nepastāv, tomēr pastāv veidi, kā ar to sadzīvot: "Izmantojot jaunākos terapijas un tehnoloģijas sasniegumus, ir iespējams palīdzēt veiksmīgi sadzīvot ar skaņām, kuras parasti izraisītu nepatiku, panikas lēkmes vai nevēlēšanos pamest dzīves vietu. Piemēram, kognitīvi biheiviorālā terapija palīdz veiksmīgi saprast un sadzīvot ar mizofoniju.

Cits virziens, kur mums talkā nāk jaunākās tehnoloģijas – tā ir skaņa. Lai palīdzētu sadzīvot ar mizofoniju, var izmantot apkārtējo skaņu slāpēšanu. Spēja samazināt vai pat izslēgt nevēlamās skaņas nozīmīgi uzlabo dzīves kvalitāti.

Otrs veids skaņas terapijā ir patīkamu skaņu izmantošana, kas palīdz novirzīt domas no kaitinošām skaņām, samazināt stresu, trauksmi un izraisīt patīkamas izjūtas. Šīm skaņām ir plašs spektrs. Citiem pietiks ar nelielu balto troksni, citiem patiks mierīgas dabas skaņas, piemēram, lietus vai upes skaņa."

Mizofonijas simptomu mazināšanai lieti noderēs pēdējos gados strauji attīstījusies skaņu slāpēšanas tehnoloģija audio ierīcēs, kas analizē apkārtējās vides skaņas un atbilstoši pielāgo austiņās dzirdamo.

Lai arī ar skaņu slāpējošajām austiņām var ierobežot nevēlamos trokšņus, austiņas iespējams lietot tā, ka tās atpazīst trauksmes signālus un sirēnas, lai brīdinātu lietotāju par potenciāli bīstamām situācijām.