Pēc "Delfi" publikācijas par pacienti, kas atstāta bez padoma par ārstēšanos mājās, "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (Austrumu slimnīca) izplatījusi paziņojumu, kurā aicina ikvienu onkoloģisko pacientu un pacienta tuvinieku, kurš iesaistās tuvinieka aprūpes procesos ārstēšanās laikā slimnīcā, izrakstoties no tās un atgriežoties mājās, kā arī ģimenes ārstu, kam jāuzrauga pacienta ārstēšanās process pēc izrakstīšanās no slimnīcas, visus jautājumus par ārstēšanās gaitu uzdot ārstējošajam personālam gan slimnīcā, gan vēlāk, izmantojot pacienta izrakstā norādīto kontaktinformāciju, kur atrodams konkrētās nodaļas ārstējošā ārsta tālruņa numurs.
Izraksts ietver arī informāciju par pacienta ārstēšanas procesu, veiktajām manipulācijām un ieteikumiem pacientam un ģimenes ārstam, kas būtu jādara turpmākajā aprūpes procesā.
Šis aicinājums seko pēc "Delfi" publicētā stāsta par vēža pacienti, kura palika bez padoma, ārstējoties mājās "uz dullo" (to vari izlasīt šeit). Rakstā vaicājām, kāpēc cilvēkam gados, kurš tā jau ir šokēts par diagnozi, pašam jāmeklē iespējas turpināt ārstēšanās procesu. Turklāt šis stāsts nav vienīgais, onkoloģijas pacientu biedrībā šādus stāstus uzklausa regulāri.
"Ikvienam pacientam, kas ārstējies Austrumu slimnīcā, tiek sagatavots izraksts, kurā ir kontaktinformācija saziņai, kā arī informācija ne tikai par pacienta ārstēšanas procesu un veiktajām manipulācijām, bet arī ieteikumi pacienta ģimenes ārstam un pacientam – kas būtu jādara turpmākajā aprūpes procesā, kādas medicīniskās procedūras būtu jāveic, kādas zāles būtu jālieto un cita detalizēta informācija," uzsver Austrumu slimnīcas stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" galvenais ārsts Andrejs Pčolkins.
"Tāpat pirms izrakstīšanās no stacionāra pacientam ir konsultācija ar ārstējošo ārstu: šajās situācijās Austrumu slimnīca vienmēr ir aicinājusi pacientus, īpaši seniorus, nākt kopā ar tuvinieku – atbalsta personu, jo šajos sarežģītajos apstākļos un uztraukumā pacients, it īpaši seniors, var aizmirst jautājumus, ko iepriekš gribējis pajautāt ārstam, vai vienkārši var būt apjucis. Sabiedrība noveco un diemžēl arvien vairāk arī slimo, tāpēc jārēķinās, ka arvien būtiskāka veselības aprūpes sistēma daļa ir un būs ne tikai ārstēšana slimnīcās, bet arī pašaprūpe mājās, tāpēc arvien lielāka uzmanība jāvelta ģimenes ārsta iesaistei periodā pēc ārstēšanās slimnīcā," raksta slimnīcas pārstāvji.
Andrejs Pčolkins uzsver, ka onkoloģiskajiem pacientiem ir iespēja piezvanīt savai atbalsta māsai arī periodā pēc ārstēšanās.
Slimnīcas pārstāvji uzsver, ka arī pacienta ģimenes ārstam ir iespēja sazināties ar māsu koordinatoru, lai izzinātu neskaidros jautājumus. Koordinators sazināsies ar pacienta ārstējošo ārstu un sniegs atbildes, kā labāk organizēt pacienta aprūpes procesu, un sniegs atgriezenisko saiti. Tāpat Austrumu slimnīcā onkoloģisko pacientu aprūpē dažādos vēža lokalizāciju ceļos pacientus un pacientu tuviniekus konsultē izglītības atbalsta māsas un māsas koordinatori. Viņas konsultē pacientu ne tikai ārstniecības ceļā, bet sniedz arī atgriezenisko saiti, noskaidrojot dažādus pacientiem aktuālos jautājumus, kas rodas turpmākajā aprūpes procesā, kad pacients jau vairs nav ārstniecības iestādē ārstniecības personāla uzraudzībā, bet ir izrakstīts mājās ģimenes ārsta uzraudzībā.
"Patlaban Austrumu slimnīca aktīvi strādā, lai pilnveidotu pacientu ārstēšanas, aprūpes kvalitātes un drošības procesus, tādēļ aicinām ziņot par jebkuru sarežģītu situāciju, neatbilstošu komunikāciju vai rīcību, lai varam izvērtēt katru individuālu situāciju vai viedokli un veiktu kvalitatīvus uzlabojumus," teikts paziņojumā. Slimnīca ar savu viedokli aicina dalīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
