Liekais svars un aptaukošanās izplatība ir augstāka zēniem; diētas izvēlas neveselīgās

Liekās ķermeņa masas un aptaukošanās iemesli ir kompleksi, iekļaujot gan ģenētisko un vides faktoru mijiedarbību, gan veselību ietekmējošos paradumus, kuri veicina liekas enerģijas uzņemšanu un nepietiekamu tās izlietojumu. Slimību profilakses un kontroles centra sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes pētniekiem kopīgi veiktais pētījums "Starptautiskā skolēnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums" parāda, ka skolēniem ar lieko ķermeņa masu ir tendence nebrokastot, viņi ir mazāk fiziski aktīvi un vairāk laika pavada, skatoties televizoru un darbojoties ar datoru.

Aptaujā skolēniem tika jautāts viņu svars un auguma garums. Aptaujas laikā bērniem bija iespējams nosvērties un izmērīt auguma garumu. 2010., 2014. 2018. un 2022. gada aptaujās ķermeņa masas indeksa (ĶMI) aprēķināšanai izmantoja Pasaules Veselības organizācijas izstrādātā metodika ķermeņa masas un auguma garuma novērtēšanai bērniem un jauniešiem no pieciem līdz 19 gadiem atsevišķi dzimumu grupās.

Liekās ķermeņa masas (ieskaitot aptaukošanos) izplatība ir augstāka zēniem visās vecuma grupās. Visaugstākā prevalence 2022. gadā ir 13 gadus veciem zēniem (29 proceti), viszemākā – 15 gadus vecām meitenēm (16 procenti). Salīdzinājumā ar 2018. gada aptauju ir pieaugusi liekās ķermeņa masas (ieskaitot aptaukošanos) izplatība 13 un 15 gadus veco pusaudžu vecuma grupās abiem dzimumiem. Vislielākais pieaugums ir 13 gadus veco zēnu grupā – pieci procentpunkti.

Daļa pusaudžu izmēģina dažādas, pārsvarā neveselīgas, svara samazināšanas metodes, tādas kā ilgstoša mazkaloriju diēta, ēdienreižu izlaišana, caureju vai vemšanu izraisošo līdzekļu lietošana. Pārsvarā šie līdzekļi tiek lietoti, lai sasniegtu, pēc pusaudžu domām, perfektu izskatu. Diētas ievērošana un citu līdzekļu izmantošana ķermeņa masas samazināšanai ir pieaugusi kopš 2002. gada gan zēniem, gan meitenēm visās vecuma grupās. Kopš 2018. gada būtisks pieaugums ir novērojams 11 un 13 gadus veco zēnu grupās, pārējās grupās ir novērojama prevalences samazināšanās vai tā palikusi nemainīga.

2022. gada aptaujas dati rāda atšķirīgu diētas ievērošanas vai citu līdzekļu izmantošanas izplatību zēniem un meitenēm vecuma grupās: meitenēm, pieaugot vecumam, tā palielinās, turpretim zēniem – samazinās. Plānojot veselības veicināšanas programmas skolās un pašvaldībās, būtu nepieciešams pievērst uzmanību veselīga uztura un fizisko aktivitāšu veicināšanai. Svarīgi arī laikus pamanīt un novērst neveselīgos svara regulēšanas mēģinājumus pusaudžiem, uzsver speciālisti.

Saldumu un cukuru saturošo gāzēto dzērienu patēriņš tiek saistīts ar liekā svara un aptaukošanās pieaugumu bērniem un pusaudžiem. To regulārs patēriņš saistās ar paaugstinātu enerģijas uzņemšanu, aptaukošanās risku un metabolo sindromu, kas paaugstina iespējamību saslimt ar 2. tipa cukura diabētu un sirds un asinsvadu slimībām. Kā liecina aptauja, vidēji katrs ceturtais skolēns vismaz reizi dienā ēd saldumus.

Saldumu ēšanas īpatsvars Latvijā augstāks ir meitenēm. Salīdzinot vecuma grupas, tas ir augstāks 13 gadus veciem skolēniem. Salīdzinot pētījuma aptauju datus, augstākais saldumu patēriņa īpatsvars visās pētāmajās vecuma grupās abiem dzimumiem bija 2006. gadā. Kopš 2018. gada saldumu patēriņš kopumā palicis nemainīgs abiem dzimumiem.

Pozitīvas tendences ir vērojamas saldināto gāzēto dzērienu ikdienas patēriņā. Salīdzinot ar 2002. gadu, neskatoties uz nelielu pieaugumu kopš 2018. gada, 2022. gada skolēnu īpatsvars, kuri vismaz reizi dienā dzer saldinātos gāzētos dzērienus, ir samazinājies vairāk nekā divas reizes.

Nav vērojamas atšķirības dzimuma grupās – kopš 2014. gada gan zēniem, gan meitenēm patēriņš ir pieaudzis. Joprojām zēniem saldināto dzērienu lietošana ir populārāka. Saldināto gāzēto dzērienu patēriņa samazināšanās kopš 2002. gada varētu būt izskaidrojama gan ar aizliegumu tirgot šos dzērienus skolās, gan ar akcīzes nodokli, kas tiek piemērots saldinātajiem gāzētajiem dzērieniem Latvijā, līdz ar to padarot šos dzērienus relatīvi dārgākus par dzeramo ūdeni un citiem dzērieniem, kuri nesatur cukuru.

Starptautiskais skolēnu veselības paradumu pētījums (angl. – Health Behaviour among School-aged Children Study – HBSC) ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atbalstīts projekts, kurā 2023. gadā bija iesaistījusies 51 dalībvalsts un reģions Eiropā un Ziemeļamerikā.

Skolēnu veselības paradumu pētījuma kopējais mērķis ir iegūt informāciju un palielināt izpratni par skolas vecuma bērnu veselību un dzīvesveidu. Pētījuma rezultāti tiek izmantoti, lai iegūtu informāciju par skolēnu veselības pašvērtējumu un veselības paradumiem, izstrādātu uz pierādījumiem balstītu veselības politiku un veselības veicināšanas programmas un sekmētu informācijas apmaiņu starp pētījuma dalībvalstīm.

Pētījumu atkārto ik pēc četriem gadiem, tādējādi radot iespēju izsekot veselības paradumu dinamikai un izmaiņām. Uzkrātā informācija veidojas par monitoringu jeb skolēnu veselības paradumu novērošanas, analīzes un prognozēšanas sistēmu.

Skolēnu veselības paradumu pētījuma protokols nosaka, ka pētījuma mērķa grupa ir vispārējās izglītības skolu skolēni 11, 13 un 15 gadu vecumā. Lai veiktu pētījumu, izmanto starptautiska pētījuma zinātniskās darba grupas izstrādātu un validētu standartizētu anketu; anketēšana notiek atlasē iekļauto skolu klasēs.