Daudziem no mums teju katru dienu jāizvēlas – ko likt iepirkumu groziņā. Skatiens aizblandās līdz cepumiem, atpakaļ pie augļiem, bet varbūt tomēr kādu kārumu? Ir daudz pētījumu par to, kā vajadzētu sabalansēt savu ēdienkarti, bet nesen noskaidrots, kāds ir iemesls tam, kāpēc cilvēki pērk to, ko nu pērk.
Iedomājies, ka esi savā iecienītākajā pārtikas veikalā. Un, skatoties uz neskaitāmajiem produktiem plauktos, droši vien reizēm jūties neizlēmīgs – alternatīvu taču ir tik daudz! Dažu produktu iepakojums lepni vēstī, ka saturs ir bez taukiem, citi, ka ir simtprocentīgi dabīgi vai tajos nav pievienota cukura. Un ko no tā visa izvēlēties? Bet vai vispār zini, kāpēc izvēlies tieši to konkrēto produktu?
"Mēs zinājām, ko cilvēki pērk, bet nezinājām, kāpēc viņi to pērk," stāsta vietnes "The Conversation" autore Elke Godena, medicīnas inženiere un ekonomikas studiju doktorante. "Tādēļ izpētījām pircēju izvēles stratēģijas, cerot izmantot šo informāciju, lai palīdzētu cilvēkiem izvēlēties veselīgākus produktus."
Antverpenes Universitātē veica pētījumu, kurā vairākkārt cilvēkiem bija jāizvēlas viens no diviem produktiem. Pēcāk pētnieki šo lēmumu analizēja un atklāja, ka principā ir trīs veidu pircēji:
pirmie, kas konstanti izvēles veselīgāko pieejamo produktu;
tādi, kas allaž izvēlas savas mīļākās firmas preces;
un trešā grupa – cilvēki, kas apzināti izvēlas neveselīgākos produktus.
Vai veselīgs garšo sliktāk?
Pēdējās grupas izvēle var likties mazliet dīvaina, bet tā galvenokārt balstīta pārliecībā, ka "veselīgi produkti nav garšīgi". Bet šādai domāšanai, protams, ir arī sekas. Īpaši tāpēc, ka Eiropas Savienībā pašlaik diskutē par to, vai uzturvērtības marķējumu vajadzētu ieviest kā obligātu praksi visur Eiropā. Tas gan varētu novest pie tā, ka trešā grupa, ieraugot marķējumu, kas norāda uz to, ka produkts uzturvielu ziņā ir dikti labs, apzināti to smādētu. Tāpēc pētnieki norāda, ka ir svarīgi labāk izprast trešo grupu.
Ko dod uzturvērtības skala?
Parasti uz produktiem tā ir norādīta ar krāsainiem burtiņiem. Proti, "A" ir zaļš un nozīmē, ka uzturvielu ziņā ir labākais produkts, bet sarkanais "E" ir sliktākais. Tas uzreiz nenorāda uz produkta cenu, respektīvi, ne vienmēr produkti ar "E" apzīmējumu būs lētāki un otrādi.
Bet vismaz pircējs tā var saprast, par ko tad īsti maksā, jo skala pārskatāmi informē, cik tad konkrētais produkts ir vai nav veselīgs. Lai gan dažiem tas var likties kā mārketinga triks, patiesībā pie skalas izveidošanas strādājuši zinātnieki un tā atbilst realitātei. Tās tapšana prasīja četrus gadus, lai izveidotu dizainu, veiktu aprēķinus, izmēģinātu burtu skalas marķējumu uz kāda produkta.
Tā principā radīta, lai cilvēkiem būtu vieglāk no milzīgā produktu klāsta izvēlēties veselīgākas alternatīvas. Arī pats vari veikt mazu eksperimentu – doties uz veikalu un mēģināt izvēlēties produktus, balstoties uz šo uzturvielu skalu. Bet cilvēkiem, kuri uzskata, ka veselīgie produkti ir negaršīgāki, Godena iesaka veikt "aklo testu" – atļauj garšas kārpiņām lemt, kas ir gards, neskatoties uz produktu vizuāli, bet vienkārši to nogaršojot un salīdzinot ar citiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
