Vai stress patiešām var mainīt cilvēka izskatu? Ko vajadzētu zināt par sociālajos medijos aktuālajiem terminiem "kortizola seja" un "mēness seja" – sejas pietūkumu, ko saista ar stresa hormonu kortizolu?
Kortizols ir primārais stresa hormons, ko ražo un izdala virsnieru dziedzeri, un tas ietekmē gandrīz visus ķermeņa orgānus un audus. Tas regulē to, kā ķermenis atbild uz stresu, piedalās iekaisuma nomākšanā, asinsspiediena un cukura līmeņa asinīs paaugstināšanā, kā arī palīdz kontrolēt organisma vielmaiņu un miega-nomoda ciklu. Kortizola līmenis dabiski svārstās dienas garumā un var palielināties, reaģējot uz stresu. Kortizola līmenis, kas ir zemāks vai augstāks par normu, var kaitēt veselībai.
Augsts kortizola līmenis var izraisīt tādus simptomus kā svara pieaugumu, īpaši sejā un vēdera zonā, muskuļu vājumu rokās un augšstilbos, veicināt kaulu trauslumu, augstu asinsspiedienu un paaugstinātu cukura līmeni asinīs, kā arī strijas uz vēdera un tauku uzkrāšanos starp plecu lāpstiņām.
Sejas pietūkumu un vēdera uzpūšanos cilvēki soctīklos sākuši raksturot kā "kortizola seju." Tomēr eksperti atzīmē, ka ikdienas stress parasti nespēj tik ļoti un ilgstoši paaugstināt kortizola līmeni, lai izraisītu ievērojamu sejas pietūkumu.
Izdevumā "The New York Times" klīniskā psiholoģe un Jēlas Starpdisciplinārā stresa centra direktore Radžita Sinha skaidro: "Lai būtu redzams nepārejošs efekts, tad stresa līmenim ir jābūt ļoti, ļoti augstam." Līdzīgi arī "Healthline" funkcionālās medicīnas ārsts Vīdžejs Mērtijs apstiprina: "Lai gan hroniski augsts kortizola līmenis var izraisīt sejas pietūkumu, to parasti novēro smagāku endokrīnās sistēmas traucējumu gadījumā, nevis ikdienas spriedzē, ar kuru saskaras lielākā daļa cilvēku."
Šie simptomi parādās tikai tad, ja organisms ļoti bieži ražo pārāk daudz kortizola, un tas ir sastopams retā hormonālo traucējumu diagnozē, ko sauc par Kušinga sindromu (šis stāvoklis tika diagnosticēts aktrisei Eimijai Šūmerei šī gada sākumā).
"Uzskatu, ka tendence "kortizola seja" mēģina izskaidrot kosmētisko apaļas sejas problēmu un padarīt to par medicīnisku jautājumu, lai varētu to kontrolēt un labot," izdevumā "The New York Times" apstiprinājusi dermatoloģe no Londonas Kristīna Psomadakisa. Un, lai gan kortizola līmenis var būt augstāks, kad indivīds ir stresa stāvoklī, "tas ne vienmēr nozīmē slimību."
Tie, kuri ir noraizējušies par kortizola līmeni, var konsultēties ar savu ārstu, nevis paļauties uz "TikTok", lai noteiktu, vai pastāv kādas veselības problēmas. Stresa hormona līmeni var noteikt, izmantojot asins, urīna vai siekalu testus. Turklāt ieteicams praktizēt tipiskas stresa pārvaldības metodes, piemēram, fiziskās aktivitātes, veselīgu uzturu, kvalitatīvu miegu, meditāciju, dziļu elpošanu un citas.