"Kliedzu, līdz aizmigu!" Stāsts par kāju pagarināšanas operācijas sekām

Eleina jau no mazotnes ienīda savu augumu. 12 gadu vecumā meitene bija krietni pāraugusi vienaudžus, bet vien pēc diviem gadiem apjauta, ka ir īsāka par visiem citiem. "Ar laiku tas kļuva par apsēstību. Garāks nozīmē labāks. Garāks nozīmē skaistāks. Jutos tā, it kā garākiem cilvēkiem būtu vairāk iespēju."

Sievietei pieaugot, apsēstība auga līdzi. Eleina uzskata – viņai bija ķermeņa dismorfija. Tie ir garīgās veselības traucējumi, kad cilvēks redz savā izskatā trūkumus neatkarīgi no tā, kā viņu redz apkārtējie.

25 gadu vecumā sieviete uzgāja rakstu par klīniku Ķīnā, kas piedāvā kāju pagarināšanas operāciju. Tajā bija minētas baisas un derdzīgas detaļas par dažādiem veselības riskiem, piemēram, infekcijām, bet beigās apsēstība tomēr uzvarēja. Eleinu šī doma ieintriģēja un vairs nelaida vaļā. "Kad saskaries ar ķermeņa dismorfiju, nav racionāla izskaidrojuma tam, kāpēc jūties tik ārkārtīgi slikti," viņa stāsta.

Pēc 16 gadiem viņa nolēma rīkoties. Eleina atrada privātu klīniku, kas piedāvāja kāju pagarināšanas operāciju Londonā. To veica traumatologs-ortopēds Džīns Marks Gišē, kurš pat bija radījis savu pagarināšanas rīku "Gišē nagla" ("The Guichet Nail"). "Viņš pastāstīja par visu, kas varētu noiet greizi, – nervu traumas, asins recekļu veidošanās, iespēja, ka kauli nesaaugs." Tomēr Eleina bija apņēmības pilna. Nekas viņu nebiedēja tik ļoti, lai pārdomātu. Protams, tas nebija lēts prieks. Tādēļ viņa paļāvās, ka ar medicīnisko aprūpi viss būs kārtībā. Eleinas sapnis bija augumu pagarināt par astoņiem centimetriem – no 1,57 līdz 1,65 metru garumam.

25. jūlijā, par to samaksājot vairāk nekā 58 tūkstošus eiro, sievietei veica operāciju, kas mainīja visu viņas dzīvi. Jāteic, ka šāda kāju pagarināšanas operācija nav visai pieprasīta, tomēr privātajās klīnikās tā ir pieejama. Tas atkarīgs no pašas klīnikas, bet parasti izmaksas ir, sākot no 17 tūkstošiem eiro līdz pat 175 tūkstošiem.

"Pamostoties pēc operācijas, bija patīkams satraukums, jo jutos tā, it kā nekas nebūtu noticis. Nekādu sāpju. Bet pusotru stundu vēlāk tās sākās. Jutos tā, it kā kāds ceptu manas kājas. It kā es tiktu grauzdēta no iekšienes. Pirmo nakti kliedzu līdz sešiem rītā, līdz kliedzot aizmigu."

Pēc operācijas sāpes ir sagaidāmas, jo tās laikā kāju kauli tiek lauzti divās daļās un starp tiem ievieto metāla stieni. Pēc tam stieņi tiek pakāpeniski pagarināti, lai palielinātu pacienta augumu – būtībā salauztajiem kauliem pēc tam jāsadzīst kopā. Operācija ir visai sarežģīta, turklāt ir tikai sākumposms garajā atlabšanas procesā uz "ideālo" garumu.

"Lielākajai daļai tas prasa vismaz gadu no dzīves," teic profesors Hamišs Simpsons, bijušais Lielbritānijas Ortopēdu asociācijas padomes loceklis. Pēc operācijas sākas pats pagarināšanas process. Vairākas reizes dienā Eleina grozīja kājas, lai iedarbinātu stieņa sprūdrata mehānismu un tās augtu. Tomēr pēc divām nedēļām viss sagāja grīstē. "Kreisajā kājā jutu lielas sāpes. Tad vienu nakti, grozoties gultā, dzirdēju skaņu, kas atgādināja "Kit Kat" batoniņa pārlūšanu uz pusēm. Tam sekoja sāpes."

Vizītē pie ārsta viņas bailes apstiprinājās – nagla, kuru ievietoja viņas kreisajā kājā, bija izlauzusies cauri augšstilba kaulam – spēcīgākajam kaulam cilvēka ķermenī. Ārsts teicis, ka nav iemesla satraukumam un jāgaida, kad kauls sadzīs, lai atkārtoti veiktu procedūru.

Tā nu ārsti turpināja pagarināt Eleinas labo kāju, vienlaikus ieplānojot citu operāciju kreisajai kājai, ko beigās pagarināja tādā pašā mērā kā labo. Arī izmaksas tikai pieauga. Papildu operācija lika atvadīties no vēl dažiem tūkstošiem eiro, bet sieviete bija gatava maksāt, ja vien tas nozīmēja uzlabojumus. Septembrī labā kāja bija sasniegusi papildu garumu – septiņus centimetrus. Bet viss nebija tik rožaini, jo kājas bija dažāda garuma. Tas savukārt radīja problēmas mugurkaulam, un Eleinu piemeklēja pastāvīgas sāpes.

Nedienas tikai turpinājās. Piemēram, atklājās, ka labās kājas kauls neaug tā, kā bija paredzēts, – tam bija vajadzīga vēl viena operācija, lai ievadītu kaulu smadzenes, stimulējot kaulu augšanu. Tikmēr atsākās pagarināšanas process kreisajai kājai.

Izmaksas tikai auga, bet pēc trim dienām Eleinai bija ļauts atgriezties mājās Londonā. Arī komunikācija ar traumatologu-ortopēdu Gišē pasliktinājās – ārsta un pacientes attiecības pajuka. Beigās sievietei izdevās tikt pie cita speciālista, kurš teicis – šis nebūs īss ceļojums. "Man bija jāsagatavojas, ka ārstēšana prasīs vismaz piecus gadus, lai pilnībā atkoptos."

Astoņus gadus pēc pirmās operācijas Eleina joprojām atgūstas no savām garīgajām un fiziskajām rētām. "No 2017. līdz 2020. gadam es slēpos no pasaules. Biju viena, bez darba, bez naudas un ar invaliditāti." Pēc četrus gadus ilgas cīņas vismaz juridiskie jautājumi ir sakārtoti. Gišē samaksāja Eleinai "ievērojamu" summu, lai izbeigtu prasību, kas pret viņu tika ierosināta. Savu vainu notikušajā gan viņš neatzina. Viņa jurists tiesā teicis, ka tā nav bijusi ārsta nolaidība. Visas neveiksmes, tostarp aizkavēta kaulu dzīšana, bija smagas (bet ne nolaidības radītas) komplikācijas, par kurām paciente bija brīdināta pirms operācijas.

Eleinai likās – viss būs kārtībā, ja reiz viņa tik daudz maksā. Tomēr beigās viņa zaudēja daudz vairāk nekā tikai naudu. "Zaudēju labākos savas dzīves gadus. Ja kāds man tagad vaicātu, vai es to darītu vēlreiz, ja zinātu, kam man būs jāiet cauri, teiktu skaidri: "Nē, paldies!""