Sen zināma patiesība – ikviens vecāks vēlas savam bērnam iedot labāko, ko vien spēj. Mūsdienās šādas iespējas ir ļoti plašas, un viena no tām – jau agrīni apgūt kādu svešvalodu. Bet, ja bērns vēl īsti nerunā dzimtajā valodā, vai svešas mēles vārdi nekaitēs tās attīstībā? Kādi ir galvenie noteikumi, kad bērnam varētu piedāvāt iespēju iepazīties ar svešu valodu?
To šajā rakstā skaidros divas logopēdes, kā arī lingvistiķe un pedagoģe. Tā kā katrai no "Delfi" uzrunātajām speciālistēm ir nedaudz atšķirīgs skatījums uz svešvalodas ienākšanu maza bērna dzīvē, viņu viedokļus atspoguļosim atsevišķi. Katra paša ziņā ir izvērtēt, kas vairāk attiecas uz viņa bērnu, jo tas nudien ir skaidrs un jāņem vērā – ikviens mazulis attīstās individuāli, tāpēc šos ieteikumus arī nevar pilnībā attiecināt uz visiem bērniem. Vēl – šajā rakstā runāsim par bērniem vecumā no diviem līdz četriem gadiem, kad ir valodas attīstības sākums, laiks, kad bērniņš sāk runāt, ja pieņemam, ka bērna attīstībā nav nekādu nopietnu sarežģījumu. Parasts normālas attīstības bērndārznieka vecuma mazulis.
Valodniece Māra Ozola: "Trakākais, ja trūkst vārdu krājuma"
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
