Deguna urbināšana var paaugstināt demences risku un ne tikai – šis visnotaļ nelāgais ieradums veselību ietekmē arī vairākos citos veidos, secināts pēc vairāku pētījumu analīzes. Taču tā kā pētījumi ir ierobežoti, sekos tālāka izpēte, lai rūpīgāk izzinātu to, kā un cik ļoti ieradums galu galā veselību ietekmē.
"The Independent" aprakstījis 10 pētījumu apkopojumu, kas publicēts "American Journal of the Medical Sciences". Rakstā atklājas, ka deguna urbināšanai var būt nopietna ietekme uz veselību, un zinātnieki turpina pētīt tās iespējamo saistību ar Alcheimera slimību.
No pirkstiem uz degunu pārnestie mikroorganismi var nokļūt smadzenēs un izraisīt iekaisumu. Šis iekaisums laika gaitā var bojāt smadzeņu šūnas, tādā veidā potenciāli veicinot Alcheimera slimību.
Pārskatā atklāts arī, ka deguna urbināšana var radīt bojājumus deguna gļotādai, tādējādi mikroorganismiem vieglāk ļaujot iekļūt asinsritē un izraisot tālākus iekaisumus, tai skaitā palielinot demences riskus.
Zinātnieki uzsvēruši, ka patogēni kā herpes vīruss, koronavīruss, pneimonija, ko izraisa baktērijas un sēnīte Candida albicans, var ceļot pa ožas nervu, kas savieno degunu un smadzenes. Šie patogēni var sasniegt ožas sīpolu – smadzeņu daļu, kas atbild par smaržu – un izraisīt infekciju. Šī infekcija var veicināt amiloīda plāksnīšu veidošanos, kas ir galvenā Alcheimera slimības pazīme.
Tā kā pētījuma dati ir ierobežoti, sekos lielāka izpēte, lai vēl rūpīgāk izzinātu šo procesu.
Pakistānas un Kataras pētnieku darbos ņemti vērā iepriekšējie pētījumi, piemēram, Austrālijā veiktā izpēte par saikni starp deguna urbināšanu un Alcheimera slimību. Ir arī vienkārši priekšnoteikumi, kas jāņem vērā, lai izvairītos no riska, kas saistīts ar ieradumu urbināt degunu – piemēram, regulāra roku mazgāšana. Vēl viens ieradums, ko mums visiem labi iemācījis kovids – mazgāt rokas un izmantot roku dezinfekcijas līdzekļus, lai samazinātu riskus, ko izraisa deguna urbināšana.