Nevis "vauva", bet sunītis – kā veicināt bērna valodas attīstību, nevis to bremzēt  (3)

Valoda ir svarīga, lai bērni spētu komunicēt ar citiem, lai varētu spēlēties un tādejādi arī mācīties. Tā palīdz bērniem iekļauties grupā, iegūt jaunus draugus un apgūt dažādas prasmes. Zinātniskajā vietnē "Research Gate" publicētais pētījums liecina, ka vecumā līdz sešiem mēnešiem strauji attīstās bērnu sensorās maņas – redze un dzirde, no deviņiem mēnešiem līdz trīs gadiem ir valodas attīstības posms, bet vēlāk turpinās augstāku kognitīvo funkciju attīstība, kas ilgst līdz 16 gadu vecumam. Tas apliecina pirmsskolas lomu bērna attīstībā – ja agrīnā bērnībā ir ielikti stabili valodas attīstības pamati, bērnam vēlāk ir vieglāk gan komunicēt, gan mācīties.

ASV domnīcas "Cato Institute" pētnieki ir analizējuši bērnu vārdu krājuma attīstību atkarībā no viņu vecāku izglītības līmeņa un sociālekonomiskā statusa. Tika secināts, ja vecākiem ir augstākā izglītība, tad bērnu vārdu krājums attīstās visstraujāk, un līdz 36 mēnešu vecumam bērnu vārdu krājumā ir aptuveni 1116 vārdi, ja vecākiem nav augstākās izglītības, tad bērniem vārdu krājums attīstās lēnāk, sasniedzot aptuveni 749 vārdus 36 mēnešu vecumā. Šeit jāpiemin, ka pirmsskola var sekmēt bērnu valodas attīstību, neraugoties uz vecāku izglītības līmeni vai sociālekonomisko statusu, turklāt ir vairākas lietas, ko ikviens vecāks var darīt, lai veicinātu bērna valodas pilnveidi. Turpinājumā par to.

Ir svarīgi, lai mēs, pieaugušie, piedomātu pie tā, ko un kā runājam. Lūdzot bērnam kaut ko atnest vai padot, ir svarīgi nosaukt konkrēto priekšmetu – nevis "padod to", bet "padod zaļo bumbu", nevis "noliec grāmatu tur", bet "noliec grāmatu uz galda" u.tml. Būtiski arī saukt lietas pareizos vārdos – pat, ja mums gribas mīļi nodēvēt suni par "vauvu", labāk tomēr teikt "suns" vai "sunītis", ieraugot uz ielas auto, ieteicams lietot "mašīna" vai "auto", nevis "bibika" vai līdzīgi. Šādi bērni pēc iespējas ātrāk apgūs pareizu valodu un pilnveidos savu vārdu krājumu. Nevajag arī vairīties no sarežģītākiem vārdiem, vienlaikus mudinot bērnu jautāt, ja kāds vārds nav skaidrs un kopīgi atrast skaidrojumu. Sarežģītus vārdus var paskaidrot arī ar attēliem.

Nav noslēpums, pieaugušie bērnu klātbūtnē reizēm pasaka arī nepieklājīgus vārdus, vai bērni tos dzird no citiem bērniem, televīzijā un citur. Bērni, neizprotot šo vārdu jēgu un nozīmi, var tos atkārtot. Šādā situācijā svarīgi, lai vecāku reakcija nebūtu pārspīlēta. Ja bērns pateicis sliktu vārdu, pirmajā reizē var pat nereaģēt – ja nebūs spilgtas reakcijas, liela iespēja, ka bērns aizmirsīs attiecīgo vārdu. Savukārt, ja vecāki vai pedagogi uzreiz reaģēs, pievērsīs tam ļoti lielu uzmanību, bērns var vēlēties atkārtot vārdu vēl un vēl, lai atkal saņemtu uzmanību. Protams, ja bērns konkrēto vārdu atkārto vairākkārt, tad ir mierīgi jāpārrunā, ka attiecīgajam vārdam ir slikta, aizvainojoša nozīme un to nevajag lietot.

Ja bērns vēlas uzsākt sarunu ar vecākiem, ieteicams iesaistīties, uzdot precizējošus jautājumus, mudinot bērnu stāstīt un jautāt. Lai gan ikdienas steigā, nereti atbildām "labi, labi", tomēr ir svarīgi iesaistīties dialogā. Tāpat ir ieteicams izvairīties no pavēles izteiksmes, kad bērnam īsti pat nav vajadzības atbildēt. Komunikācija ar bērnu ir divvirzienu iela – uzdodiet jautājumus, ļaujiet atbildēt, uzdodiet precizējošu jautājumu u.tml. Piemēram, pirmsskolā "CreaKids" visās ikdienas aktivitātēm tiek padomāts par to, lai bērniem ir iespēja izteikties un klausīties citos, sekmējot komunikācijas prasmes. Reizēm pieaugušajiem ir nepieciešama pacietība, lai sagaidītu, kamēr bērns izdomā atbildi, un, lai gan vieglāk un ātrāk ir pasteigties un pateikt priekšā, svarīgi ir ļaut bērnam izdomāt, ko viņš vēlas teikt, un, protams, arī izteikt savu domu.

Lai mudinātu bērnu pilnveidot valodu un lasīt, būtisks elements ir lasīšana priekšā un vecuma posmam atbilstošas grāmatas, kas ir bērnam viegli pieejamā vietā. Kopīga lasīšanas pauze ar vecākiem vai skolotāju, pēc tam pārrunājot izlasīto un daloties pārdomās par to, palīdzēs attīstīt vārdu krājumu un sekmēs interesi par lasīšanu. Vienlīdz svarīgi ir atcerēties, ka lasīšanai jābūt jautrai – nevajadzētu nosēdināt bērnu pie galda, nolikt priekšā grāmatu un likt lasīt konkrētu laiku periodu. Lasīt var arī ārā – dārzā vai parkā, sēžot mājās uz grīdas. Turklāt, lasīt var ne tikai grāmatas, bet arī pagalmā paslēptus burtus, smiltīs uzzīmētus vārdus u.c. Arī kopīga došanās uz bibliotēku var būt interesants piedzīvojums. Galvenais ļaut grāmatām kļūt par dabisku bērna dzīves sastāvdaļu.