Kā atšķirt – tā ir migrēna vai parastas galvassāpes?

Izglītojošā sarunā "Migrēna un medikamentozā terapija" daktere Linda Zvaune norāda: "Migrēna ir ne tikai viens no primāro galvassāpju veidiem, bet arī galvenais iemesls, kādēļ cilvēki meklē ārsta palīdzību, jo tās traucējošā ietekme uz ikdienas dzīvi var padarīt darbu, ģimenes attiecības un hobijus par teju neiespējamu uzdevumu, bieži kļūstot par galveno darba nespējas cēloni."

Neiroloģe Anita Balcerbula skaidro, ka migrēnu ir grūti atšķirt no parastajām galvassāpēm, taču migrēnai ir raksturīgi noteikti simptomi, piemēram, laiks. Sāpes, kas ilgst no 4 līdz 72 stundām, turklāt – parasti lokalizējoties vienā pusē, pulsējot un intensitātē svārstoties no vidēji stiprām līdz stiprām, bieži vien kopā ar sliktu dūšu, vemšanu un nepatiku pret skaņu, gaismu un smaržām, radot vēlmi meklēt klusumu un mieru: "Protams, ja tiek runāts par klasisku migrēnu. Migrēnas diagnoze neizslēdz arī parastās galvassāpes."

Runājot par izmeklējumiem, Zvaune atgādina, ka "migrēna nav ieraugāma". Sakāmo papildina, norādot, ka migrēnas diagnozei nav nepieciešams, lai būtu redzamas visas šīs pazīmes, jo katra cilvēka pieredze ar migrēnu var būt atšķirīga.

Hroniska migrēna tiek definēta kā galvassāpes, kas notiek 15 un vairāk dienas mēnesī, no kurām vismaz astoņas dienas ir ar migrēnas pazīmēm vai tiek lietoti pretmigrēnas medikamenti. Pacientiem ar galvassāpēm ir ļoti svarīgs galvassāpju kalendārs, kas ir efektīvs rīks, lai piemeklētu labākās zāļu kombinācijas, piemērotu terapiju, meklējot provocējošus trigerus. Šis kalendārs palīdz gan pacientiem, gan ārstiem labāk saprast sāpju raksturu. Tajā jāatzīmē vairāki faktori, tostarp sāpju intensitāte, lokalizācija, sāpju raksturs, iespējamie provocējošie faktori, pavadošie simptomi (aura – pazīmes, kas biežāk sākas pusstundu pirms galvassāpēm – redzes traucējumi, jušanas traucējumi, runas traucējumi) un medikamenti, kas ir lietoti un to iedarbību.

Daktere Zvaune uzsver, ka hormonu loma migrēnas gadījumā ir pierādīta, jo sāpju slieksnis mēnešreižu laikā parasti ir zemāks, kas var izsaukt migrēnas lēkmes. Hormonu svārstības var būtiski ietekmēt sāpju intensitāti.

Savukārt daktere Balcerbula norāda, ka grūtniecība arī var ietekmēt migrēnas lēkmes, jo organismā notiek būtiskas pārmaiņas. Retos gadījumos pirmā migrēnas lēkme var parādīties tieši grūtniecības laikā. Jāatceras, ka migrēnai ir multifaktoriāli cēloņi, un ārstēšana grūtniecības laikā ir ierobežota, jo ir tikai daži medikamenti, kurus droši var lietot.

Migrēnas pamatārstēšana ietver gan medikamentozo, gan nemedikamentozo terapiju. Pēdējos gados migrēnas terapijā ir parādījušies jauni medikamenti, kas paver plašākas iespējas savaldīt migrēnu.

Kā stāsta dakteres, migrēnas ārstēšana atšķiras no mērķa – lēkmes kupēšana vai profilakse. Medikamentozās terapijas izvēlē nozīmīga loma ir paša pacienta vēlmēm un tālākiem plāniem, jāņem vērā arī pacienta dzimums, blakus saslimšanas un citi faktori. Efektīvas terapijas viens no pamatiem ir abpusēja sadarbība starp speciālistu un pacientu.

Akūtas lēkmes kupēšana tiek izmantota tad, kad sāpes ir sākušās. Profilaktiskajā terapijā medikamentus izmanto profilaktiski, tie nav pretsāpju līdzekļi. Piemēram, antidepresanti, asinsspiediena zāles vai pretepilepsijas līdzekļi, kurus izmanto ar mērķi kontrolēt migrēnas lēkmes.

Neiroloģe Anita Balcerbula uzsver, ka, ja cilvēks jau zina, ka piedzīvo migrēnas lēkmes, viņš parasti ir iepazinies ar šīm galvassāpēm. Akūtajā terapijā ir ļoti svarīgi nekavējoties sākt lietot medikamentus, tiklīdz sāpes parādās.

Linda Zvaune akūtu terapiju salīdzina kā zobenu, turpretim profilakses terapija ir kā vairogs un mūris sāpēm.

Medikamentozajā terapijā tiek izmantoti dažādu veidu medikamenti, un, starp citu, pēdējo gadu laikā ārstēšanas metodes ir būtiski attīstījušās. Piemēram, onobotulīna toksīna injekcijas, kas parasti saistītas ar skaistumkopšanu, var būt efektīvas migrēnas pacientiem; šīs injekcijas tiek ievadītas zemādā un mērķētas uz nervu galiņiem.

Tomēr pašārstēšanās ar neatbilstošām zāļu shēmām var novest pie hroniskām galvassāpēm, ko izraisa medikamentu atkarība. Jau 10 un vairāk dienas mēnesī lietojot pretsāpju līdzekļus, it īpaši, ja to sastāvā ir kofeīns vai kodeīns vai arī speciālos pretmigrēnas medikamentus triptānus, galvassāpju pacientam var pievienoties sekundāras galvassāpes – medikamentu atkarīgas galvassāpes. Šajā gadījumā, cenšoties mazināt sāpes, tiek veicināta slimības pāreja hroniskā formā. Veidojas apburtais loks – sāp vairāk, vēl vairāk tiek lietoti pretsāpju līdzekļi, bet tie palīdz aizvien mazāk, nepieciešamas lielākas devas un biežāka lietošana. Medikamentu atkarības galvassāpes var izpausties līdzīgi kā kafijas pieradums, radot paradoksālu situāciju.