Ceļ trauksmi par bērnu aptaukošanās problēmu Latvijā

Rūpēs par pilnvērtīgām un daudzveidīgām maltītēm Bērnu slimnīcas mazajiem pacientiem, kā arī bērnu un jauniešu veselīgu uzturu kopumā, tiek atklāta veselīga uztura kustības "Ēstprieks" visaptveroša kampaņa.

Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījumā tiek norādīts, ka ģimenes ēšanas paradumi būtiski ietekmē bērnu uzturu. Mazāk nekā 50 procenti bērnu Latvijā regulāri brokasto pirms došanās uz skolu, lai gan uztura speciālisti īpaši uzsver brokastis kā sabalansēta uztura pamatu. Arī citi ēšanas paradumi liecina par nepietiekamu uztura kvalitāti – SPKC dati parāda, ka vidēji tikai katrs piektais pusaudzis ikdienā ēd augļus, bet dārzeņus – tikai ceturtā daļa skolēnu. Diemžēl daļa pusaudžu izmēģina dažādas, pārsvarā neveselīgas, svara samazināšanas metodes, kas rada ilgstošas veselības problēmas.

Jau vēstīts, ka Latvijas iedzīvotāju vidū vērojama augsta liekā svara un aptaukošanās izplatība. Pieaugušo īpatsvars ar lieko svaru ir 34,6 procenti, bet ar aptaukošanos 24,1 procents. Aptaukošanās bērnībā rada plašas un nopietnas veselības un sociālās sekas bērna turpmākajā dzīvē.

Ar katru gadu pieaug septiņgadīgu pirmklasnieku īpatsvars ar lieko ķermeņa masu un aptaukošanos – ja 2015. gadā tādu skolēnu īpatsvars bija 21,7 procents, tad 2018. gadā tas pieaudzis līdz 22,8 procentiem. Tāpat bērni ir pakļauti lielākam riskam saslimt ar sirds un asinsvadu, un onkoloģiskajām slimībām. Tas atstāj ietekmi arī uz bērnu psihoemocionālo labsajūtu, jo šie bērni var būt pakļauti lielākam ņirgāšanās (bullying) un kiberņirgāšanās (cyberbullying) riskam no vienaudžiem.

Pagājušā gada nogalē ir sagatavots un aktualizēts Veselības veicināšanas un slimību profilakses plāns, kas apstiprināts Veselības veicināšanas un slimību profilakses Starpsektoru sadarbības komitejā. Plānā ir norādīts, ka jau 2020. gadā Veselības ministrija (VM) aktualizēja veselīga uztura ieteikumus pieaugušajiem un iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem. Vairāk lasi šajā rakstā: Aptaukojas gan lieli, gan mazi – kā valsts plāno labot situāciju?

Kā vēsta arī jaunākie "Maxima Latvija" veiktās aptaujas dati par ģimeņu ēšanas paradumiem Latvijā, 73 procenti vecāku atzīst, ka viņu bērni našķojas vismaz vienu reizi dienā, un populārākie našķi ir saldumi. Tajā pašā laikā ģimenes bieži izvēlas iekļaut uzturā neveselīgas mērces, piemēram, kečupu un majonēzi, kas satur lielu cukura un sāls daudzumu.

Tāpat šajā aptaujā noskaidrots, ka ģimenes uz kafejnīcu dodas vismaz vienu reizi nedēļā un 70 procenti bērnu, pasūtot maltīti, izvēlas ātrās ēdināšanas tipa ēdienus, piemēram, kartupeļus frī un burgerus. Šie ēšanas paradumi tiešā veidā veicina aptaukošanos, jo ātrās ēdināšanas produkti satur lielu daudzumu kaloriju un tauku.

"Diemžēl bērnu un jauniešu aptaukošanās arī Latvijā kļūst par arvien lielāku problēmu, ietekmējot bērnu fizisko un mentālo veselību. Mazākiem bērniem par uzturu atbildīgi ir vecāki un iestādes, kurās bērns saņem maltītes – skolas, bērnudārzi, arī slimnīca, bet pusaudži jau paši var sākt veidot savus uztura paradumus. Mūsu mērķis, izveidojot veselīga uztura kustību "Ēstprieks", bija un ir rūpēties ne tikai par mazajiem pacientiem, lai ar daudzveidīgu, iespējami vietēji ražotu un veselīgu ēdienu būtu iespēja gūt spēkus atveseļošanās procesā, bet arī rādīt piemēru un izglītot sabiedrību kopumā, informēt ikvienu Latvijas iedzīvotāju par veselīga uztura milzīgo nozīmi ikdienā, bet jo īpaši bērnu un jauniešu veselībā. Tāpat arī parādīt, ka veselīgs uzturs var būt gan garšīgs, gan vienkārši pagatavojams," vēsta Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

"Statistikas dati nav iepriecinoši – Latvijas sabiedrības liekā svara rādītāji pārsniedz Eiropas Savienības vidējo rādītājus. Diemžēl dati rāda arī, ka liekā svara problēmas sākas jau bērnībā. Veselības ministrija uzskata, ka šobrīd vairs nedrīkstam ignorēt šo tendenci un ir izstrādājusi plānu ar mērķi apturēt liekā svara un aptaukošanās izplatības pieaugumu sabiedrībā. Rīcības plāna prioritātes ir uzturs, fiziskās aktivitātes un veselības pratības paaugstināšana.

Kustība "Ēstprieks" ir lielisks piemērs, kā publiskais un privātais sektors sadarbojoties var iesaistīties kopēja lielāka mērķa vārdā un rūpēties gan par kritiski svarīgo sabiedrības daļu, mazajiem slimnīcas pacientiem, nodrošinot gardas un veselīgas maltītes, gan vienlaikus veselīga uztura tēmu aktualizējot sabiedrībā, piedāvājot praktiskus ieteikumus, kas palīdz izglītot iedzīvotājus par sabalansēta uztura nozīmi ikdienā," veselīgu paradumu veidošanas nozīmi uzsver VM Parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.

"Bērnu slimnīcā mums ik dienu rūp katra bērna veselība un labbūtība. Bērni, nonākot slimnīcā, joprojām ir bērni – viņi grib rotaļāties un baudīt priecīgus brīžus. Ir būtiski, lai arī katra ēdienreize kalpo par prieka saliņu slimnīcā pavadītajās dienās, tāpēc ēdienam jābūt gan veselīgam, gan garšīgam, gan skaisti noformētam.

Šāds ēdiens palīdz ne tikai atveseļoties, bet ļauj iepazīt jaunas veselīgas garšas un, cerams, kalpo par iedvesmu arī vecākiem, atgriežoties mājās. Kustība "Ēstprieks" ir veiksmes stāsts, kur satiekas Bērnu slimnīcas speciālistu zināšanas un rūpes par pacientiem ar valsts un ziedotāju atbalstu, lai kopīgi palīdzētu bērniem kļūt veselākiem gan slimnīcā, gan ārpus tās," atzīst Valts Ābols, Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs.

*Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veikts pētījums "Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums", 2022./2023. mācību gada aptaujas rezultāti un tendences. Respondentu skaits: 6042.