Vai tiešām kādam jānomirst? Traģēdijas mudina vakcinēties aizmāršīgos

Vai jūs zināt, kad pēdējo reizi saņēmāt vakcīnu pret difteriju? Nesena traģēdija, pieaugušo pieredzes stāsti un ārstu atmiņas par 90. gadiem atgādina, ka revakcinācija ik pēc desmit gadiem ir vitāli svarīga.

Kāpēc pieaugušie bieži aizmirst par vakcīnām, kas var glābt dzīvību?
Vai drīzumā Latvijā būs digitāla vakcinācijas pase ar atgādinājumiem?
Kā ģimenes ārstu kapacitātes ierobežojumi ietekmē vakcinācijas uzraudzību?

16. septembrī pēc saslimšanas ar difteriju Bērnu slimnīcā nomira četrus gadus vecs zēns, kurš nebija vakcinēts. Šis sirdi plosošais gadījums licis sarosīties arī pieaugušajiem, kuriem ik pēc 10 gadiem visa mūža garumā jāveic revakcinācija pret difteriju. Gana ilgs laiks, lai par to piemirstu. Ja palaimējas, par nepieciešamo revakcināciju atgādina ģimenes ārsts, ja ne – viss uz pašu pleciem. Ikvienam Latvijas pilsonim ir vakcinācijas pase, kurā pašam pārbaudīt, vai vakcinācijas kalendārs tiek ievērots, taču cik tā ir efektīva? Vai gaidāms, ka drīzumā pilnvērtīga vakcinācijas pase būs digitāla un atgādinājumus saņemsim arī e-pastā?

Nav jābūt vakcīnu noliedzējam, lai aizmirstu par to, ka jau paskrējuši 10 gadi un jādodas saņemt kārtējo balstvakcīnu pret difteriju. Dana par difterijas vakcīnu atcerējās vien tad, kad Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) bija sarīkojis kampaņu par vakcināciju. "Man tad bija ap 30. Tos, kas nokavējuši, aicināja taisīt antivielu testus, lai saprastu – vajag pilno vakcināciju vai tikai revakcināciju. Man to antivielu bija ļoti daudz, pietiekami, lai nodrošinātu stabilu imunitāti. Vienojos ar ārsti, ka pēc gada vai diviem, noteikti ne vēlāk, vakcinējos, netaisot testu vēlreiz, jo es jau biju pavazājusies pie ārstiem un man bija slinkums pieteikties uz vakcināciju. Daktere jau bija gatava vakcinēt uzreiz, bet tajā dienā laikam nebija pieejams vakcinācijas kabinets."