Kad sāp bez skaidra iemesla. Kādi ir retāk sastopamie galvassāpju veidi

Daktere Anita Balcerbula skaidro, ka primārās galvassāpes ir tās, kurām nav redzama medicīniska iemesla, – atšķirībā no sekundārajām galvassāpēm, kuras izraisa, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, infekcija vai trauma, primārās galvassāpes rodas bez citu slimību klātbūtnes.

Daktere Jolanta Ošiņa papildina, ka īpaši retu galvassāpju pacienti bieži gadiem apmeklē dažādus speciālistus, cenšoties atrast skaidrojumu. Problēma ir tā, ka tās ir maz pētītas un attēldiagnostika bieži vien neko neuzrāda. Tomēr tas nenozīmē, ka sāpes ir mazāk reālas – tās vienkārši ir pašas par sevi.

Tāpat tiek norādīts, ka retām galvassāpēm diemžēl ne vienmēr ir pieejama terapija. Reizēm sāpes ir tik īslaicīgas, ka zāles iedarbojas tikai tad, kad simptomi jau izzuduši. Tomēr ikvienam drošāk ir noskaidrot, kas ar viņu notiek, uzzinot diagnozi, pat ja netiks izmantota terapija, norāda daktere.

Kad runājam par slodzes izraisītām galvassāpēm, svarīgi saprast, ka tās rodas spēcīgas un intensīvas fiziskās slodzes laikā. Šīs galvassāpes parasti ir abpusējas, un tām raksturīga spiedoša vai pulsējoša sajūta, kas rodas gana pēkšņi. Pacientā tas var radīt satraukumu. Tādēļ, ja kādam rodas šādas galvassāpes, noteikti ieteicams vērsties pie ārsta, lai noskaidrotu, vai nav kādi sekundāri iemesli. Biežākie sekundārie cēloņi var būt asinsizplūdumus, asinsvadu sašaurināšanās sindroms vai asinsvadu atslāņošanās.

Ar seksuālajām aktivitātēm saistītās galvassāpes ir ļoti līdzīgas slodzes izraisītajām galvassāpēm. Tās var rasties tieši seksuālo aktivitāšu laikā, un to raksturs ir līdzīgs – spiedošs vai pulsējošs.

Eksplozīvās galvassāpes ir ļoti intensīvas un pēkšņas. Tās sasniedz savu maksimumu tikai minūtes laikā un turpinās piecas minūtes un ilgāk. Šīs galvassāpes var izjust kā spēcīgu sitienu pa galvu, tādēļ var raisīt satraukumu un būt ļoti nepatīkamas. Pie šādām sāpēm noteikti jāizslēdz sekundāri akūti iemesli. Biežākais no tiem ir subarahnoidāls asinsizplūdums.

Daktere Anita Balcerbula skaidro, ka aukstuma izraisītās galvassāpes var būt divu veidu. Pirmkārt, tās rodas ārējas aukstuma iedarbības dēļ, piemēram, kad mēs esam aukstā vidē. Otrkārt, tās var izraisīt aukstu ēdienu vai dzērienu lietošana, ko bieži raksturo ar vārdiem "sasalst smadzenes". Šāda veida galvassāpes ir biežāk sastopamas, it īpaši, ja apēdam saldējumu vai strauji izdzeram saldējuma kokteili.

Nav precīzi zināms mehānisms, bet pastāv uzskats, ka tādējādi tiek kairināti mutes augšējās daļas asinsvadi, kas sākumā saraujas, pēc tam izplešas un tādējādi kairina nervu sistēmu, kas informāciju nodot tālāk līdz pat smadzenēm, izraisot sāpes. Tās nav bīstamas, drīzāk nepatīkamas.

Runājot par ārējiem apstākļiem, galvassāpes var izraisīt arī niršana aukstā ūdenī vai kriosaunas apmeklējums. Tāpat kā aukstums, arī asie ēdieni var stimulēt nervus, radot līdzīgas sāpes. Tādēļ ir svarīgi būt uzmanīgiem ne tikai pret aukstumu, bet arī to, ko ēdam.

Ārēja spiediena izraisītas galvassāpes parasti rodas, nēsājot ciešu ķiveri, peldbrilles, cepures, matu lentas un citus ciešus aksesuārus. Šādas galvassāpes parādās apmēram stundas laikā pēc spiediena iedarbības un parasti pazūd, tiklīdz stimulēšana tiek pārtraukta. Pastāv arī trakcijas galvassāpes, ko tautā mēdz dēvēt pa "ponytail headache" jeb "zirgastes galvassāpēm". Šīs sāpes rodas, kad mati ir cieši savilkti, kā tas bieži notiek dejotājiem, parasti stundas laikā sāpes izzūd pēc stimula pārtraukšanas.

Durošām galvassāpēm ir raksturīgas strauju, adatām līdzīgu dūrienu sajūtas. Šādas sāpes var ilgt dažas sekundes, parasti līdz 3 sekundēm, taču ir svarīgi pievērst tām uzmanību, ja dūrieni pastāvīgi atkārtojas vienā un tajā pašā vietā.

Turklāt jāņem vērā, ka šī galvassāpju veida simptomi var kombinēties ar migrēnu.

Monētveida galvassāpes ir raksturīgas ar apaļu formu un skaidrām, asām robežām, visbiežāk sastopamas pakauša rajonā. Pacienti bieži apraksta sajūtu, it kā uz galvas būtu aplis, un šīs sāpes var parādīties vairākās vietās, tomēr katrai lokalizācijai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Kā efektīvākā terapija tiek minētas botulīna injekcijas, ko izmanto arī hroniskas migrēnas ārstēšanai, kā arī nesteroīdi pretiekaisuma līdzekļi.

Miega galvassāpes, dažkārt dēvētas par modinātājpulksteņa galvassāpēm, vienmēr sākas tieši naktī, pamodinot cilvēku no miega. Parasti šīs galvassāpes sāk parādīties pēc 50 gadu vecuma. Lai gan precīzi iemesli nav zināmi, tiek uzskatīts, ka viens no faktoriem varētu būt melatonīna līmeņa izmaiņas, tam ar gadiem samazinoties. Tomēr šo izmaiņu nevar uzskatīt par galveno cēloni.

Jaunas peristējošas ikdienas galvassāpes parasti sākas pēkšņi vienā dienā un nepāriet, ilgst vairāk kā 3 mēnešus. Tās var atgādināt migrēnu vai saspringuma galvassāpes. Šāda veida galvassāpes var būt arī pacientiem ar migrēnu un saspringuma tipa galvassāpēm, bet šajā gadījumā pirms tam nenovēro hronifikāciju, dinamikā nepieaug intensitāte un galvassāpju biežums.

Šādas galvassāpes bieži rodas pacientiem, kuri iepriekš nav piedzīvojuši līdzīgas sāpes, un var sākties pilnīgi negaidīti. Ir svarīgi veikt izmeklējumus, lai izslēgtu iespējamos sekundāros cēloņus. Pastāv divi iespējamie scenāriji, kā šīs galvassāpes var attīstīties: tās var pāriet dažu mēnešu laikā bez īpašas ārstēšanas; tās var ļoti ieilgt, nereaģējot arī uz spēcīgas iedarbības medikamentiem.

Lai pasargātu sevi un savus tuviniekus, ir svarīgi būt informētiem par galvassāpju "sarkanā karoga" simptomiem. Šie simptomi var palīdzēt atpazīt dzīvībai bīstamas situācijas, kas prasa neatliekamu medicīnisko palīdzību:

Jebkuru neskaidru primāru galvassāpju gadījumā ir ieteicams vērsties pie galvassāpju speciālista situācijas izpētei un iespējamās taktikas precizēšanai.