Reizēm galvassāpes ir tās, kas pirmās ziņo par disbalansu dzīvē. Zināms, ka jebkurus veselības traucējumus iespējams aplūkot no biopsihosociāla modeļa – ņemot vērā ģenētiku, epiģenētiku, dažādus ārējus un vides faktorus, kā arī iekšējās pasaules elementus. Stress un citi traumatiski notikumi var veicināt migrēnas lēkmes attīstību vai kalpot kā palaidējfaktori ilgtermiņā.
Neiroloģe, sāpju speciāliste, pirmā Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja Daine Jēgere sarunā "Psihosociālo faktoru nozīme galvassāpju izcelsmē" uzsvēra, ka dzīvē ir maz lietu, kuras mēs varam sasniegt tieši tā, kā esam iecerējuši. Viņa norādīja, ka situācijas, kā piemēram, nokavēts autobuss vai saplīsusi riepa, var kalpot par trigeriem migrēnas lēkmei. Bieži vien disbalanss starp to, ko mēs vēlamies, un to, kas ir iespējams, ir iemesls ne tikai galvassāpēm, bet arī trauksmei un migrēnas lēkmēm.
Neiroloģe ar padziļinātu interesi galvassāpju jomā, daktere Ieva Balode sakāmo papildināja, norādot, ka migrēnas lēkme var kalpot kā aizsargreakcija. Piemēram, ja ir radusies kāda situācija darbā, kad zemapziņa to uztver kā kaut ko bīstamu, tad migrēna no psihoemocionālās puses var nostrādāt kā aizsargreakcija – galva sāk sāpēt, un rodas nepieciešamība doties mājās, lai atpūstos klusumā un mierā, tādējādi izvairoties no traucējumiem.
Migrēna ir neirovaskulāra saslimšana, kurā nozīme ir gan asinsvadu stāvokļiem un reakcijām uz apkārtējo vidi, gan arī neirobioloģijai (dažādām neiroaktīvām vielām, kas izdalās, kad esam stresā, trauksmē). Neiroaktīvas vielas darbojās uz trīszaru nervu dažādiem receptoriem. Ir zināms, ka migrēna lielākajā daļā gadījumu tiek ģenētiski pārmantota. Runājot ar migrēnas pacientiem, bieži var atrast līdzīgas saslimšanas ģimenē – piemēram, mātei, tēvam, vecmāmiņai vai radiem. Migrēnas norise bieži ir līdzīga, kas liecina par tās pārmantojamību.
Migrēnas lēkmes izraisīšanos var ietekmēt arī dabas apstākļi, piemēram, paaugstināts vai pazemināts spiediens, kā arī neizgulēšanās. Ir vesela rinda dažādu mazu aktīvu vielu, kas ir svarīgs migrēnas patoģenēzē. Pētot šīs vielas un to ietekmi uz trīszaru nervu, ir izstrādāti jauni ārstēšanas paņēmieni, kas izmanto vielas, kas tieši iedarbojas uz trīszaru nerva receptoriem, lai bloķētu migrēnas lēkmes un novērstu nerva kairinājumu. Ir svarīgs faktoru kopums, ka vieni paši neirobioloģiskie faktori vai vieni paši psihoemocionālie faktori nevar noteikt, ka noteikti būs migrēna.
Sāpju sliekšņa noteicošie faktori
Sāpju slieksnis ir kāds kairinātājs, kas vienam izraisa sāpes, otram ne. Tam, kuram lielāks kairinātājs neizsauc sāpes, tātad ir augstāks slieksnis.
Daktere Jēgere norāda, ka sāpju slieksni nosaka dažādi faktori, no kuriem viens no svarīgākajiem ir ģimenes paterns, kā tiek pārvarētas grūtības. Tautas tradīcijas, personīgie ieradumi, ēšanas paradumi un sliktie ieradumi arī spēlē nozīmīgu lomu. Kā zināms, alkoholam ir ļoti liela ietekme kā migrēnas palaidējam. Psihosociālie faktori ir ļoti plaši un ir saistīti ar iedzimtību, ģimenes vērtībām, paradumiem, kā arī rasi un dzimumu. Piemēram, sievietēm sāpju slieksnis ir nedaudz zemāks nekā vīriešiem.
Parasti skatos pēc sāpju sliekšņa, piemēram – situācijas dzīvē, laika apstākļu maiņas, uztura, hormonu un neiromediatoru svārstībām, tad tas slieksnis visu laiku svārstās. Kad ir tas jūtīgais punkts, migrēna var izprovocēties.
Personīgā izpratne un rīcība
"Ir jāsāk ar sevi. Mūsdienās dzīves ritms ir tik ātrs, daudz kas jāpaspēj, dažādi termiņi. Dienas laikā iesaku pavērot sevi, kā es jūtos, vai ir parādījies kāds saspringums. Bieži esam tikai prātā un nākotnes plānos, nejūtam to saspringumu, kas dienas laikā ir radies. Īsās pauzītēs apstāties un padomāt, vai man jāpaēd, jāpadzeras, jāatslābinās. Ir jāsāk iepazīt savu ķermeni! Prāts izshēmos, izdomās, bet ķermenis nemelos un mēs bieži to neklausām," norāda daktere Balode.
Izpratne par sevi – bioloģiska un psihoemeocionāla – dod brīvību. Zināšanas dod brīvību. Zinot to, kas notiek, man ir iespēja izvēlēties to, ko es daru – eju pie psihoterapeita, fizioterapeita, vingroju, pareizi novietoju datoru, pie spožas gaismas uzvelku brilles, lai tas neizprovocētu migrēnas lēkmi.
Dr. Balode papildina: "Dod ne tikai brīvību, bet arī rīcībspēju. Nav tāda upura pozīcija, bet saprotot mijiedarbības, tajā ir arī spēks. Skatoties uz procesu sevī un kā es to procesu varu ietekmēt."
Galvassāpes un ārstēšana
Sarunas laikā daktere Jēgere norādīja arīdzan uz aizspriedumiem. Visiem labi zināms, ka vīriešiem ir nepieklājīgi runāt par galvassāpēm. Tomēr, nē, ir jāuzdrošinās runāt!
Ja runājam par jauniešiem un bērniem, tad migrēna vai saspringuma tipa galvassāpes bieži vien var tikt novērstas, sakārtojot viņu dienas režīmu – laikus gulēt, laikus celties, nelādēt elektroniskās ierīces tajā istabā, kur bērns guļ. Būtiski, ja bērns visu laiku ir stresa stāvoklī, tad arī nervu sistēma pierod tālāk funkcionēt no stresa skatupunkta. Tāpēc, uzlabojot miegu, arī galvassāpes var būt retākas.
Galvassāpju ārstēšana neaprobežojas tikai ar medikamentiem
Medikamenti vieni paši strādā, bet ne tik labi kā komplekss. Bieži vien cilvēkiem ar galvassāpēm ir psihiatriskā spektra saslimšanas kā trauksme, panikas lēkmes, miega traucējumi, depresijas simptomi. Tiesa, galvassāpes var parādīt arī apslēptu depresiju, trauksmi, panikas lēkmes.
"Galvassāpes nevajag ignorēt. Ja neesat bijuši pie ārsta un sāp galva, ir vērts aiziet pie tā un noskaidrot, kas tās ir par sāpēm un ko var darīt. Mūsdienās migrēnas lēkmes var kupēt ar medikamentiem ļoti sekmīgi. Ja ir dažādi emocionāli traucējumi, arī tas ir ārstējams. Ejot pie ārsta, uzlabosiet dzīves kvalitāti gan sev, gan apkārtējiem," norāda daktere Jēgere.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
