Foto: Edgars Drusts

Bija brīvdienas par godu Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai 18. novembrī, kad Nataļja atklāja veidojumu, kas pēcāk tika identificēts kā agresīvs krūts vēzis 2. stadijā. Ņemot vērā, ka sieviete vienmēr dzīvojusi veselīgi, ziņa par diagnozi bija negaidīta un smaga, un sekoja jautājums par to, kāpēc viņu skārusi skarbā slimība. Šobrīd Nataļja ir pabeigusi ķīmijterapijas kursu, noslēgusi ārstēšanos un mācās pielāgoties jauniem izaicinājumiem. Viņas stāsts ir par cīņu, izturību un jaunas dzīves sākšanu.

Nataļja, atceroties liktenīgo dienu, kad atklāja veidojumu krūtī, saka: "Tāpat kā teju visas sievietes, es biju dzirdējusi par krūts vēzi, tomēr nedomāju, ka diagnoze varētu skart arī mani. Kad atklāju veidojumu, biju šokēta, intuīcija teica, ka tas varētu būt kas ļaundabīgs. Pēcāk pirmais šoka vilnis pārvērtās trauksmē un baiļu sajūtā. Es centos nomierināties, lai mani nepārņemtu histērija, tomēr laikā, kad gaidīju ārsta vizīti, stress un bezmiegs kļuva par ikdienas sastāvdaļu. Kamēr man netika uzstādīta konkrēta diagnoze, es savas aizdomas un atklājumu par veidojumu turēju noslēpumā, tomēr drīz cilvēki man apkārt sāka pamanīt izmaiņas uzvedībā – es kļuvu klusāka, jutos apjukusi un nekas nevarēja mani iepriecināt, jo visas domas bija par un ap diagnozi."

Sieviete izvēlējās pieteikties izmeklējumiem divās dažādās vietās, cerot uz labvēlīgu iznākumu. Tomēr, kad viena no šīm iestādēm ieteica turpināt pārbaudes un ārsts teica, ka audzējs 99,9 % ir ļaundabīgs, Nataļja saprata, ka gaidāmā cīņa būs smaga. "12. decembrī man apstiprināja diagnozi – agresīvs audzējs 2. stadijā, tomēr sabiezējuma izmērs liecināja, ka varēja būt arī 3. stadija."

Diagnozes emocionālās šūpoles

"Bija pirmssvētku laiks, tāpēc emocionālās šūpoles bija ļoti izteiktas – dāvanu pirkšana bija jāapvieno ar ziņām par diagnozi un tālāko soļu identificēšanu. Savā cīņā es praktiski biju viena. Protams, kādā brīdī pateicu vecākiem, tomēr ne detalizēti, jo abi ir cilvēki cienījamā vecumā, tāpēc nevēlējos viņus satraukt. Esmu vientuļā māte, tāpēc bija jādomā, kā ziņas par vēzi atklāt bērnam. Galu galā nācās meitai pastāstīt par slimību, tomēr vissmagāk bija viņai atzīt, ka būs mirkļi, kad nevarēšu viņu atbalstīt problēmu risināšanā tāpat, kā to darīju iepriekš. Mana meita nejautāja man, vai miršu, tomēr redzēju, ka viņa par to domā un baidās. Tagad jautāju sev, vai man vajadzēja ar viņu par to runāt vairāk, tomēr es negribēju viņai atklāt, cik slikti patiesībā jūtos. Mans vienīgais risinājums bija saņemt sevi rokās un padzīt visas sliktās domas," atceras Nataļja.

Tas, ka man atklāja vēzi, joprojām ir liels pārsteigums, jo es nesmēķēju, nelietoju alkoholu un regulāri sportoju. Ilgu laiku sev uzdevu jautājumu – kāpēc tas notika ar mani? Bet, sākot ārstēšanu, sapratu, ka šis jautājums mani tikai vilks lejup.

Nataļja

Pirms terapijas es devos noskūt matus, jo zināju, ka jutīšos mierīgāk, ja neredzēšu, kā tie pakāpeniski izkrīt. Šādā veidā centos sevi emocionāli sagatavot smagajam ārstēšanas procesam. Teicu sev, ka nekas slikts ar mani nevar notikt, mēs risināsim visas problēmas pakāpeniski," saka sieviete.

"Skatoties filmas par onkoloģiju, man šķita, ka daudzas lietas ir pārspīlētas, bet tagad saprotu – viss tiešām var būt tik slikti, kā rāda televīzijā," saka Nataļja. "Ārstēšanas laikā visgrūtākās bija pirmās četras no kopā astoņām ķīmijterapijām. Uz ķīmijterapijām es braucu ar automašīnu, kas bija smags pārbaudījums. Mans galvenais uzdevums bija paspēt atgriezties mājās, paēst un iet gulēt, jo pēc tam sākās smagas sāpes – sāpēja viss ķermenis, un es nezināju, ko darīt, lai mazinātu šīs ciešanas, kas ilga vairākas dienas. Milzīgs nogurums kļuva par ikdienu, un vienīgais, ko varēju darīt, bija paciest visu un iemācīties ar to sadzīvot. Pretsāpju zāles nebija efektīvas. Reizēm domāju ar rūgtu ironiju – ja būtu ļāvusi sev dzīvot brīvāk, būtu, ko atcerēties."

Laiks dziedē visu

Nataļja skaidro, ka slimības sekas joprojām ir jūtamas, tomēr viņa ir pārliecināta, ka izvēlējusies pareizo ārstēšanas ceļu. "Ne mirkli neapsvēru alternatīvās medicīnas ceļu. Zināju, ka izvēlēšos tikai klasisko medicīnu, un, ja vajadzēs, ārstēšos Vācijā vai Izraēlā. Ikkatrā jautājumā varēju vērsties pie ārstiem un saņemt atbildes. Protams, ka joprojām neesmu tik fiziski spēcīga, kāda biju pirms saslimšanas, mana imunitāte ir daudz vājāka. Piemēram, vēža ārstēšanas procesā man tika veikta operācija, kuras rezultātā tika izņemti limfmezgli. Jāsaka, ka joprojām jūtu sāpes, un nedrīkstu celt vairāk par trim kilogramiem. Tomēr dzīve ir dzīve, un kādam iepirkumu maisi no automašīnas līdz istabai ir jāatnes. Šobrīd es dzīvoju ar pārliecību, ka laiks dziedē visu."

Tagad slimība ir mainījusi Nataļjas skatījumu uz dzīvi: "Agrāk es mēdzu visu atlikt, tomēr tagad atļaujos vairāk. Pēc tik smagas slimības es vairs neatlieku to, ko varu izdarīt tagad. Es atļaujos sevi palutināt. Es cenšos dzīvot šodienai un nenosodīt sevi par skaistu lietu iegādi vai dārgāku matu kopšanas līdzekļu izmantošanu. Biežāk atceros uzlikt lūpu krāsu vai iesmaržoties. Ar meitu nolēmām, ka mums būs jauns suns, un tagad mums ir divi. Suņa ienākšana ļoti pozitīvi ietekmēja mūsu dzīvi un manu pašsajūtu – viņš sniedz daudz prieka, mēs ejam staigāt un pavadām laiku dabā. Tas, kā suns skatās uz mani, jau vien stiprina. Vēl es mainīju dzīvesvietu – pārcēlos uz Rīgu, kur vienmēr esmu gribējusi dzīvot."

Noslēgumā Nataļja aicina ikvienu sievieti prioritizēt savu veselību: "Lai cik nepatīkamas dažbrīd šķistu pārbaudes, ir jāatrod laiks tās veikt. Kaut vai divas reizes gadā jāaiziet pie ārsta. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka pat pēc vistumšākās nakts ausīs rīts, un pārdzīvojumi pāries."

Tavu krūšu drošībai

Krūts vēzis ir nāvējošākais vēža tips sievietēm Eiropas Savienībā un šī problēma ir aktuāla arī Latvijā. 2023. gadā no krūts vēža priekšlaicīgi mirušas 411 sievietes. Viena no 8 sievietēm Latvijā savas dzīves laikā var saskarties ar krūts vēzi. Tas nozīmē, ka šī slimība tieši vai netieši ietekmēs gandrīz katru Latvijas ģimeni. Lai veicinātu agrīnu diagnosticēšanu un ārstēšanu, kā arī pievērstu sieviešu uzmanību krūšu veselībai, fonds "Rozā vilciens" sadarbībā ar reklāmas aģentūru "McCann Rīga" radījuši sociālu kampaņu "Tavu krūšu drošībai". Kampaņas mērķis ir ne tikai atgādināt par pašpārbaudi un regulārām ārsta vizītēm, bet arī piedāvāt praktisku iespēju sievietēm vecākām par 40 gadiem veikt mamogrāfiju bez maksas.

Šī "Pupkultūras" iniciatīva plānota, lai pievērstu uzmanību krūts vēža profilaksei, izglītotu sabiedrību par krūšu veselības nozīmi un, pateicoties "Veselības centra 4" un farmācijas uzņēmuma "Novartis" atbalstam, piedāvātu iespēju sievietēm veikt bezmaksas izmeklējumus.

"Pupkultūras" jaunās kampaņas "Tavu krūšu drošībai" pamatā ir atklāsme, ka sievietēm nav pietiekami spēcīgi krūšu drošības protokoli, lai gan iespēja saskarties ar krūts vēzi dzīves laikā ir vienai no astoņām sievietēm. Savukārt lidmašīnās, kur iespēja iekļūt dzīvībai bīstamā situācijā ir tikai vienam no 13 miljoniem, ir skaidri saprotamas drošības instrukcijas. Tādēļ arī tapusi "Krūšu drošības instrukcija", kur krūšu pašpārbaude tiek atrādīta ar stjuartes kustībām. Arī rozā mobilais mamogrāfs veidots kā "Krūšu drošības kontrole", atsaucoties uz stingrajām pārbaudēm, ko veic lidostās pirms pacelšanās.

No 1. oktobra rozā mobilais mamogrāfs kursēs pa Latviju, kampaņas laikā piestājot vairākās pilsētās: Dundagā, Smiltenē, Viesītē, Iecavā un Grobiņā, tādējādi padarot izmeklējumu pieejamu arī sievietēm, kas dzīvo ārpus lielākām pilsētām.

Pieredzes stāstu sērija tapusi sadarbībā ar apdrošināšanas sabiedrību "Ergo".

Vairāk par kampaņu vari izlasīt, spiežot šeit!

Kampaņa tapusi sadarbībā ar "ERGO", "Veselības centrs 4", "Novartis", "Always", "Roche", "TV3 Life", "Delfi", "White Label" un "McCann Rīga".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!