Centrālās apkures ietekme uz veselību: ieguvumi un riski  (1)

Ieteicams, ka minimālajai telpu temperatūrai jābūt vismaz +18 grādiem pēc Celsija skalas, un šis slieksnis ir īpaši svarīgs cilvēkiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem, vai tiem, kuriem ir veselības problēmas.

Dzīvojamajās telpās temperatūrai vajadzētu būt pat siltākai. "Dzīvojamajās istabās un koplietošanas telpās parasti iesaka uzturēt temperatūru no + 20 līdz +21 grādiem, bet guļamistabās – ap +18 grādiem, kas bieži vien ir ideāla temperatūra. Vēsums veicina labāku atpūtu un palīdz organismam miega laikā pazemināt ķermeņa temperatūru," izdevumā skaidro "Pharmica" galvenā farmaceite Karolīna Gonkalvesa.

"The Lullaby Trust" attiecībā uz zīdaiņiem iesaka uzturēt temperatūru no +16 līdz +20 grādiem, "jo zīdaiņu pēkšņās nāves risks ir lielāks, ja viņiem kļūst pārāk karsti."

Pasliktina elpošanu un saasina sinusīta simptomus

"Centrālā apkure var saasināt noteiktas plaušu slimības, piemēram, astmu un hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS)," skaidro ģimenes ārste un labklājības speciāliste Arthi Sinha. Farmaceite Karolīna Gonkalvesa piebilst: "Tā var izraisīt astmas uzliesmojumus, kas izpaužas kā bronhu sašaurināšanās, sēkšana un palielināta gļotu veidošanās." Sausais gaiss var arī saasināt alerģisko rinītu un sinusītu, izraisot iekaisumu un sāpes deguna dobumos.

Var izraisīt astmas lēkmes

Karsts, piesātināts gaiss var būt bīstams cilvēkiem ar astmu. "Ja centrālā apkure ir ieslēgta un logi ir aizvērti, putekļu ērcītes var savairoties, izraisot putekļu alerģijas un astmas uzliesmojumus, kas potenciāli var būt dzīvībai bīstami," brīdina Emma Rubaha, "Asthma + Lung UK" vadītāja. "Simptomi, kam jāpievērš uzmanība, ir klepus, šķaudīšana, sēkšana, spiediens krūtīs un elpas trūkums."

"Regulāra mājas tīrīšana un vēdināšana var palīdzēt, taču vissvarīgākais, ja jums ir plaušu slimība, ir lietot zāles, kā noteikts, lai mazinātu plaušu iekaisumu," piebilst Rubaha.

Izžāvē ādu

Kā varētu paredzēt, sausais gaiss veicina ādas dehidratāciju, kas var saasināt tādas slimības kā ekzēma un psoriāze, norāda Karolīna Gonkalvesa. "Mitruma trūkums var izraisīt niezi, lobīšanos un ādas plaisāšanu, kas palielina infekciju vai turpmāka kairinājuma risku."

Un acis

Apkure nav draudzīga kontaktlēcu lietotājiem. Optiķe Tīna Patela no "Feel Good Contacts" skaidro: "Centrālā apkure var veicināt acu nogurumu un sausumu, izraisot kairinājumu." Viņa iesaka izmantot gaisa mitrinātājus, lai palīdzētu acīm saglabāt mitrumu un izvairītos no nepatīkamās graudainības sajūtas, vai arī "apsvērt iespēju kādu laiku nēsāt brilles, lai atpūtinātu acis."

Var palīdzēt atvieglot elpošanas traucējumus

Centrālā apkure ietekmē elpceļu veselību gan pozitīvi, gan negatīvi. Ja telpas netiek apsildītas, gaiss tajās mēdz būt mitrs, un tas var veicināt pelējuma veidošanos. "Pelējums var izraisīt plaušu slimības, tāpēc ir svarīgi atrast līdzsvaru," skaidro ārste Sinha.

Karolīna Gonkalvesa norāda: "Ilgstoša aukstā gaisa iedarbība var saasināt tādas slimības kā astma, bronhīts un HOPS. Aukstums var kairināt elpceļus, izraisot bronhu sašaurināšanos, sēkšanu un apgrūtinātu elpošanu.'"

Palīdz sirdij

"Aukstuma stress rada milzīgu slodzi sirds un asinsvadu sistēmai," saka Gonkalvesa. "Pakļaušana aukstām temperatūrām izraisa asinsvadu sašaurināšanos, kas paaugstina asinsspiedienu un liek sirdij strādāt smagāk, lai cirkulētu asinis. Tas var palielināt hipertensijas, stenokardijas un pat sirdslēkmes risku, īpaši cilvēkiem ar jau esošām sirds un asinsvadu slimībām. Aukstā temperatūra arī palielina insulta risku, jo tā var veicināt trombu veidošanos un pasliktināt asinsriti."

Var palīdzēt novērst saaukstēšanos

"Dzīvošana nepietiekami apsildāmā vidē var vājināt imūnsistēmu, palielinot uzņēmību pret infekcijām, piemēram, saaukstēšanos un gripu," skaidro Gonkalvesa. "Ķermeņa spēja atvairīt patogēnus samazinās, ja tas pastāvīgi strādā, lai uzturētu normālu ķermeņa temperatūru."

Var mazināt locītavu sāpes

Viņa arīdzan teic, ka tāpat kā mērcēšanās karstā vannā, siltuma un komforta sajūta var palīdzēt atvieglot stīvas un sāpīgas locītavas, īpaši cilvēkiem ar artrītu. "Aukstā temperatūra var izraisīt muskuļu krampjus un locītavu stīvumu, kas pastiprina sāpes un diskomfortu, īpaši ekstremitātēs."

Palīdz aizsargāt neaizsargātos

"Vecāka gadagājuma cilvēki, zīdaiņi un ļoti mazi bērni, grūtnieces, kā arī cilvēki ar novājinātu imunitāti vai esošām plaušu slimībām, piemēram, hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) un astmu, parasti ir mazāk izturīgi pret stresa faktoriem, piemēram, aukstu un mitru vidi," saka Sinha.

Ķermenis novecojot kļūst mazāk efektīvs temperatūras regulēšanā, un vielmaiņa palēninās, apgrūtinot siltuma veidošanos. "[Vecāka gadagājuma cilvēki] var nejust aukstumu tik akūti kā jaunāki cilvēki, tādēļ viņiem ir mazāka motivācija veikt pasākumus, lai sasildītos," skaidro Gonkalvesa. "Slikta asins cirkulācija un novājināta imūnsistēma padara viņus uzņēmīgākus pret saaukstēšanās komplikācijām, piemēram, hipotermiju, sirdslēkmēm, insultiem un elpceļu infekcijām."

Gonkalvesa turpina: "Zīdaiņi ātri zaudē siltumu, un viņiem ir grūtāk uzturēt ķermeņa temperatūru, tādēļ viņi ir vairāk pakļauti hipotermijai. Bērni ir arī jutīgāki pret elpceļu infekcijām, jo ​​viņu imūnsistēma joprojām attīstās. Aukstā gaisa iedarbība palielina risku saskarties ar tādām problēmām kā saaukstēšanās, bronhiolīts un astmas uzliesmojumi."

Novērš hipotermiju

Ārkārtīgi aukstas telpas var pakļaut neaizsargātos cilvēkus hipotermijas riskam. Gonkalvesa uzsver: "Hipotermija var negatīvi ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī nervu sistēmu, pasliktinot sirds darbību, elpošanas funkciju un apziņu. Smaga hipotermija var izraisīt orgānu mazspēju un pat nāvi, ja to neuzrauga, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, zīdaiņiem un cilvēkiem ar hroniskām veselības problēmām."