Kad Mārja šausmās atklāja, ka viņas svars pie 169 centimetru auguma tuvojas gandrīz 120 kilogramiem, viņa saprata, ka tā turpināt vairs nevar. Tobrīd gan viņa pat neiedomājās, ka pēc kuņģa samazināšanas operācijas saslims ar anoreksiju un galu galā nonāks psihiatriskajā slimnīcā.
"Mūždien esmu sekojusi līdzi savam izskatam, esmu izmēģinājusi neskaitāmas diētas un uztura plānus, taču viss allaž beidzās ar vienu un to pašu. Bez pacietības un neatlaidības nav arī paliekoša rezultāta," Mārja ir kritiska. Viņa sevi sauc par emocionālo ēdāju. Ēdiens bija risinājums visām raizēm un problēmām, kā arī atalgojums par labiem darbiem un veiksmes brīžiem.
"Galu galā jau kļuva grūti veikalos atrast skaistu apģērbu. Pat kāzu kleitu nācās izvēlēties tādu, kas der, nevis tādu, kas patīk," atceras Mārja. Lielais svars gan nekādi nebija ietekmējis viņas veselību – Mārjai nebija ne augsta asinsspiediena, ne diabēta, ne krākšanas vai citu liekā svara izraisītu problēmu.
Pēc tam, kad draudzenei tika veikta kuņģa samazināšanas operācija, arī Mārja nolēma, ka tas ir viņas gaismas stars. Draudzene operāciju pārcieta viegli, bez jebkādiem sarežģījumiem un veselības problēmām. Pēc gada bija pienākusi Mārjas kārta, tomēr ķirurgs nevēlējās viņai šo operāciju veikt. "Man nebija nevienas medicīniskas indikācijas, izņemot augstu ķermeņa masas indeksu. Ķirurgs vairākkārt uzsvēra iespējamās komplikācijas pēc operācijas un aicināja ļoti rūpīgi pārdomāt šo soli. Viņš neskaitāmas reizes man vaicāja, vai esmu gatava tam, ka vairs nespēšu apēst visu porciju vienā ēdienreizē. Man tobrīd tas šķita otršķirīgi," stāsta sieviete. Pirms operācijas viņai netika piedāvāta psihologa konsultācija, ar šīsdienas prātu Mārja uzskata, ka tā bijusi liela kļūda.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
