Liekais svars, bārda un svīšana – menopauzē bez šiem pavadoņiem neiztikt?

Vai sieviete jau laikus var sagatavoties bubulim vārdā menopauze? Ar kādām blaknēm jārēķinās un vai tās var kaut kā ierobežot? Kā ar seksu pēc menopauzes? To visu izstāstīs ginekoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docente Elizabete Ārgale.

Ārste apliecina, ka termins "menopauze" sabiedrībā ir tāds kā neliels bieds, un neviena sieviete to it kā tieši nevēlas saistīt ar sevi. Bet tā ir normāla fizioloģiskas novecošanās daļa. Viņa atgādina, ka vienu brīdi bija populārs "anti-aging" koncepts, un tas, protams, ir pretrunā ar šādām fizioloģiskām norisēm, kā menopauze, jo no tās izvairīties īsti nav iespējams, ja esam ilgdzīvotāju ērā. "Olšūnām novecojot, to rezerves mazinās un kādā brīdī tās pavisam izsīkst, un tad novērojam estrogēnu deficītam raksturīgos simptomus," saka ārste.

Premenopauze ir laiks, kad sāk parādīties izmaiņas menstruāciju apjomā un regularitātē olnīcu funkcijas izsīkuma dēļ. Citreiz menstruācijas kļūst biežākas un spēcīgākas, dažreiz tieši pretēji – retākas un mazākā apjomā. Reizēm tas var sākties pat astoņus gadus, pirms reāli iestājas menopauze, ko definē kā menstruāciju trūkumu vienu gadu.

Nedaudz senāk biežāk bija ierasts lietot terminu klimakss, par ko bija dzirdēti pat dažādi melnāki jociņi, kas radušies šī perioda izraisīto simptomu dēļ. Ārste skaidro, ka šī vārda izcelsme meklējama vārdā – klimaktērijs (climacterium), kas ir latīniskāks nosaukums, ko attiecināja gan uz premenopauzi, gan menopauzi, gan arī postmenopauzes periodu.