Rudens liek par sevi manīt ne tikai aiz loga, bet arī veselība daudziem sāk pieklibot – deguns tek, kakls sāp un šķavas ik uz soļa simbolizē vien to, ka esi apslimis. Kā sevi pasargāt drēgnajā laikā, lai tomēr slimība mestu līkumu? Bet, ja reiz bacilis ir tevi noķēris, kā ātrāk tikt uz kājām?
Lai arī no Covid-19 infekcijas vai citu akūtu augšējo elpceļu infekcijām nav pasargāts teju neviens, ir dažas lietas, ko vari ievērot profilaksei, lai sevi pasargātu, tāpēc Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atgādina:
ievērot roku higiēnu (bieži mazgāt un/vai dezinficēt rokas), nepieskarties ar netīrām rokām sejai;
bieži vēdināt telpas (vairākas reizes dienā, plaši atverot logus, lai svaigs gaiss pēc iespējas vairāk cirkulētu telpā);
izmantot atbilstošus tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus, īpaši rūpīgi attīrīt un dezinficēt visus priekšmetus un virsmas, kurām bieži pieskaras cilvēki (durvju rokturi, krāni, galda virsmas, krēslu atzveltnes u.c.);
censties ievērot distanci un izvairīties no pārpildītām publiskām vietām;
klepojot un šķaudot nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas;
izvairīties no tuva kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas simptomi;
sekot savam veselības stāvoklim un nedoties uz darbu pat ar mazākajām elpceļu infekcijas slimības pazīmēm (klepus, sāpes kaklā, paaugstināta ķermeņa temperatūra), izvairīties no kontakta ar citiem cilvēkiem un nedoties uz sabiedriskām vietām;
cilvēkam ar akūtas elpceļu infekcijas slimības simptomiem ieteicama pašizolācija kamēr ir simptomi (sevišķi paaugstināta ķermeņa temperatūra) un vēl trīs dienas. Ja simptomi turpinās ilgāk par septiņām dienām, papildu trīs dienas nepiemēro. Ja Covid-19 tests ir pozitīvs bez simptomiem ieteicama trīs dienu pašizolācija, skaitot no nākamās dienas pēc testa veikšanas;
Covid-19 slimnieka kontaktpersonai septiņas dienas pēc pēdējā kontakta ieteicams palikt mājās un nekontaktēties ar citiem cilvēkiem, bet ja tas nav iespējams, tad būt atbildīgam par citu cilvēku veselību un sabiedriskās vietās lietot ne zemākas klases kā FFP2 respiratoru, tai skaitā veicot darba pienākumus, esot telpā, kur atrodas vairāk par vienu cilvēku. Jāatceras, ka Covid-19 inficēta persona kļūst infekcioza divas dienas pirms simptomu paradīšanās un respirators šādos gadījumos ievērojami samazina inficēšanās risku citiem cilvēkiem;
pieļaut iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, ja darbiniekam ir akūtas elpceļu infekcijas simptomi vai darbinieks ir Covid-19 slimnieka kontaktpersona;
veselības aprūpes iestādēs un darba vietās var ieteikt darbiniekam/apmeklētājam lietot medicīnisko masku vai respiratoru iekštelpās, kad fiziskā distancēšanās nav iespējama.
Bet, ja esi apslimis un, piemēram, iesnas nelaiž vaļā, ir dažas lietas, kas varētu kaut nedaudz palīdzēt. Proti, pietiekami jāatpūšas ! Pārliecinies, ka iesnas nekaitē miegam. Pirms gulētiešanas ieej dušā un, ja iespējams, izmanto gaisa mitrinātāju guļamistabā.
Vēl:
pārliecinies, ka lieto daudz šķidruma;
tikko deguns sāk tecēt, izšņauc gļotas mīkstā salvetē;
svarīgi arī mitrināt ādu ap degunu, lai tā nekļūtu sarkana un sausa, vai nesāktu sāpēt;
izvairies no baktēriju izplatīšanās, bieži mazgājot rokas ar ziepēm un ūdeni;
velti laiku, lai noslaucītu virsmas un priekšmetus, kuriem regulāri pieskaries;
paliec mājās. Pat ja nav citu simptomu, ir ieteicams palikt mājās, ja ir iesnas, lai nesaslimtu arī citi.
Interesanti, ka talkā var nākt arī asi ēdieni, raksta "Healthline". Taisnība, ka šāda maltīte liks tecēt degunam vēl vairāk. Tomēr tie var palīdzēt, ja deguns ir aizlikts. Ja esi asu ēdienu cienītājs, bet deguns tik aizlikts, ka grūti elpot, pamēģini apēst, piemēram, kādu asu kebabu. Ja neesi pieradis pie pikantiem gardumiem, vispirms izmēģini nelielu daudzumu pikantu garšvielu, lai redzētu, vai tas palīdz. Asi garšaugi, piemēram, pipari, čilli, vasabi, mārrutki vai ingvers var palīdzēt, jo tos apēdot, pakrūtē rodas karstuma sajūta, tādējādi deguna blakusdobumu problēmas var mazināties.
Par to, kas vēl palīdzēs iesnas uzveikt, lasi rakstā "Atkal iesnas! Kā mājas apstākļos palīdzēt tekošam degunam".
Savukārt, ja kakls niez tā, ka grūti pat siekalas norīt, palīdzēs, piemēram, kakla skalošana ar siltu ūdeni, kurā iemaisīta sāls pustējkarote vai tējkarote. Šķidrums jāmaisa tik ilgi, līdz sāls izšķīst. Pēc tam vairākas sekundes skalo kaklu, pēcāk šķidrumu izspļaujot un atkārtojot procedūru vairākas reizes katru dienu. Sāls izvelk gļotas no pietūkušajiem, iekaisušajiem audiem, tamdēļ var palīdzēt mazināt diskomfortu, skaidro portāls "Healtline".
Slimības gadījumā nekad nevajag par zemu novērtēt universālo kareivi – tēju. Tā uzturēs organismu hidratētu – tas ir svarīgi ārstēšanā. Ja būsi dehidrēts, ķermenis nevarēs ražot pietiekami daudz siekalu un gļotu, lai kakls būtu dabiski "ieeļļots". Ja tas tāds nebūs, pietūkums un iekaisums tikai pasliktināsies. Vairāk par to, kas līdzēs tieši sāpošam kaklam, lasi rakstā "Sāp tā, ka pat siekalas nevar norīt! Kas palīdzēs, kad iekaisis kakls".
Bet kā kopumā imunitāti uzlabot? Kā iepriekš portālam "Delfi" stāstījusi endokrinoloģe Maija Zebnicka – nekādu specifisku sajūtu attiecībā uz imunitāti nav. Ja cilvēks domā, ka viņam ir zema imunitāte, viņš, visticamāk, runā par sliktu pašsajūtu. "Visdrīzāk viņam ir kāds vitamīnu vai minerālvielu deficīts," paskaidroja Zebnicka. "Ar to pašu D vitamīnu ir tā – ja D vitamīna trūkst, kalcijs ir ļoti zems vai augsts. Ja kalcijs ir zems, mēdz būt krampji kājās, un tad cilvēks domā, ka viņam trūkst magnija. Bet magnijs ir antagonisks kalcijam, tas nodzen to kalciju vēl zemāk... Un tas var novest, piemēram, pie smagiem sirds ritma traucējumiem. Un joprojām nekāda sakara ar imunitāti! Pašārstēšanās ne pie kā laba nenoved, šad tad tomēr ir jāiet pie ārsta."
Tāpat eksperte ieteica pievērst uzmanību taukos šķīstošiem vitamīniem – tas pats D vitamīns, par kuru pašlaik runā daudz un par ko cilvēki beidzot sapratuši, ka tas ir jālieto. "D vitamīns ir kā šveicars pie viesnīcas – viņš skatās, kas nāk iekšā, kas iet ārā. Tas ir saistīts ar onkoloģiskām lietām – viņš ir tas, kas neielaiž bojāto šūnu doties tālāk –, kā arī viņš stāv sardzē pret visādiem vīrusiem un baktērijām. Vienkārši sakot, vai nu tas šveicars ir, vai arī strādā maiņās – vienu dienu ir, otru nav."
Tieši D vitamīns būs tas, kam ir aizsargājoša ietekme pret Covid-19 – tas ir zinātniski pierādīts. "Visvairāk D vitamīna ir treknajās jūras zivīs un mencu aknās, bet D vitamīns noteikti jālieto arī papildus, devu pielāgojot analīžu rādītājiem," "Delfi" iepriekš teikusi uztura speciāliste Jeļena Pavlova. Vairāk par uzturu, vitamīniem un imunitāti lasi rakstā "Vai ēdiens var uzlabot imunitāti un palīdzēt izvairīties no saslimšanas".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
