Jaunā pētījumā konstatēts, ka alus cienītājiem ir neveselīgāki uztura paradumi, viņi mazāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un biežāk smēķē, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri izvēlas vīnu vai alkoholiskos kokteiļus.
Pētījumā, kas veikts ASV un publicēts "EurekAlert", tika analizēti 1900 alkohola lietotāju uztura paradumi. No aptaujātajiem 38,9 procenti lietoja tikai alu, 21,8 procenti – tikai vīnu, 18,2 procenti – citus alkoholiskos dzērienus, bet 21 procents – dažādu alkohola veidu kombinācijas.
Pētījums izmantoja ASV uztura kvalitātes rādītāju, kura maksimālā vērtība ir 100 punkti, lai novērtētu uztura veselīgumu. Tomēr neviena no alkohola lietotāju grupām nesasniedza 80 punktu robežu. Vīna lietotāji uzrādīja labāko rezultātu – 55 punktus. Tiem, kas lietoja citus alkoholiskos dzērienus vai kombinācijas, rezultāts bija nedaudz zemāks – gandrīz 53 punkti. Savukārt alus dzērāji ieguva viszemāko vērtējumu – tikai 49 punktus.
Pētījuma autori atklāja, ka alus dzērāji biežāk ir gados jauni vīrieši ar zemiem ienākumiem, kuri smēķē un patērē vairāk kaloriju dienā. Viņiem raksturīgs arī zemākais fizisko aktivitāšu līmenis salīdzinājumā ar citām alkohola lietotāju grupām.
Pētījuma vadošā autore, Madelaina Novaka, Tulānas Medicīnas skolas internās medicīnas rezidentūras pārstāve, skaidroja, ka alus bieži vien ir populārāks vietās, kur uztura piedāvājums ir mazāk veselīgs. Šajās vietās pārtikas izvēlē dominē produkti ar zemu šķiedrvielu saturu, bet ar daudz ogļhidrātiem un pārstrādātas gaļas.
Savukārt vīns, īpaši sarkanvīns, bieži tiek baudīts kopā ar sabalansētākiem ēdieniem, kas ietver gaļu, dārzeņus un piena produktus, piebilda Madelaina Novaka.
Viņa arī izteica pieņēmumu, ka pastāv pretēja ietekme – uztura izvēle var ietekmēt alkohola izvēli. Piemēram, cepti vai sāļi ēdieni var veicināt vēlmi izvēlēties alu.
Neatkarīgi no iemesliem, kāpēc kāds lieto alkoholu, Madelaina Novaka uzsver, ka pārmērīga alkohola lietošana ir galvenais cirozes izraisītājs ASV, savukārt vielmaiņas traucējumu izraisīta taukaino aknu slimība kļūst arvien izplatītāka. "Abi šie aknu slimību veidi bieži vien pastāv vienlaikus, un dzīvesveida maiņa ir būtisks faktors to pārvaldīšanā un novēršanā. Tas sākas ar izpratni par saikni starp alkohola lietošanu un nepareizu uzturu," skaidro Novaka.
"Lai gan kādreiz alkohols, īpaši sarkanvīns, tika uzskatīts par veselīgu, mūsdienās šāds priekšstats tiek aizvien vairāk apšaubīts," skaidro Stefānija Šifa, dietoloģe no Hantingtonas slimnīcas "Northwell Health". "Sabiedrībai būtu vēlams ierobežot alkohola lietošanu un pievērsties veselīgam uzturam, kas galvenokārt balstīts uz pilnvērtīgiem, augu izcelsmes produktiem."
Pētījuma rezultāti, kas drīzumā tiks publicēti žurnālā "Nutrients", apstiprina līdzīgas atziņas kā 2006. gada Dānijas pētījumā, kurā secināts, ka vīna cienītāji ēd veselīgāk nekā alus dzērāji. Vīna dzērāji biežāk iegādājas tādus produktus kā olīvas, augļus, dārzeņus, mājputnu gaļu, pārtikas eļļu, sieru ar zemu tauku saturu, pienu un liesu gaļu. Tikmēr alus cienītāji mēdz izvēlēties gatavus ēdienus, cukuru, aukstos izstrādājumus, čipsus, cūkgaļu, sviestu vai margarīnu, desas, jēra gaļu un limonādes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
