Urologs: tāpat kā auto, arī vīrieša veselībai ir nepieciešama ikgadējā "tehniskā apskate"

Kas attiecas uz vīriešu veselību kopumā, tad pēc Starptautiskās vīriešu dienas, kura ir 19. novembrī, pirmajā brīvdienā – 23. novembrī – pulksten 12.15 pie Brīvības pieminekļa Rīgā sāksies īpašs "Gājiens par vīriešu veselību", kuru jau otro gadu organizē vīriešu veselības kustība "Vīru tests". Gājiena mērķis ir vismaz reizi gadā atgādināt sev – "es spēju un man vajag uzņemties atbildību pašam par savu veselību". Šajā gājienā aicināts doties ikviens vīrietis jebkurā vecumā kopā ar draugiem, līdzcilvēkiem vai darba kolēģiem.

Kādā vecumā, cik bieži un pie kādiem ārstiem vīriešiem ieteicams doties, lai būtu drošs, ka veselība tevi nepievils?

Līdzīgi kā par mašīnu ir jārūpējas no tās iegādes brīža, arī par veselību jādomā visa mūža garumā. Tas nenozīmē, ka vienmēr jādodas pie ārsta un jāmeklē problēmas, taču ieteicams veikt veselības pārbaudes vismaz reizi gadā, sākot jau no 20 gadu vecuma. Šajā vecumā pārbaudes ir minimālas — jāizmēra asinsspiediens, jāpievērš uzmanība ādas veidojumiem, ja tādi ir, un obligāti reizi mēnesī jāveic sēklinieku pašpārbaude.

Papildus ieteicams veikt asins analīzes, lai pārbaudītu holesterīna un cukura līmeni, kā arī urīna analīzes seksuāli transmisīvo infekciju noteikšanai. Laiku pa laikam būtu vēlams veikt vēdera ultrasonogrāfiju. Parasti šīs pārbaudes var veikt pie ģimenes ārsta. Tomēr ir jārēķinās ar to, ka ģimenes ārsti ne vienmēr ir pieejami vai arī viņiem nav pietiekami daudz laika nodarboties ar jauniešiem. Tāpēc katram vīrietim būtu jāatrod savs uzticamais ārsts. Tas var nebūt tikai urologs vai ģimenes ārsts – dažiem tas varētu būt dermatologs, kardiologs vai gastroenterologs. Svarīgi ir atrast speciālistu, ar kuru var brīvi apspriest arī šķietami maznozīmīgas veselības problēmas.

Palielinoties vecumam, pieaug nepieciešamība pēc papildu veselības pārbaudēm un skrīninga. Jau 30-40 gadu vecumā papildus iepriekš minētajām pārbaudēm ir jāpievērš uzmanība sirds un asinsvadu veselībai. Regulāri jānosaka holesterīna līmenis, un, ja nepieciešams, jāpārbauda asinsvadi, īpaši, ja ģimenē ir bijuši sirds un asinsvadu saslimšanas gadījumi. Šajā vecumā ieteicams arī veikt redzes un dzirdes pārbaudes, ja parādās kādas izmaiņas.

Vecuma grupā no 40 līdz 50 gadiem uzmanība jāpievērš prostatas veselībai, īpaši novembrī aktuālajai tēmai par prostatas audzēju profilaksi. Jau no 45 gadu vecuma ieteicams noteikt PSA (prostatas specifiskā antigēna) līmeni, īpaši, ja ģimenē ir bijuši prostatas vēža gadījumi. Ja kādam ģimenē ir diagnosticēts prostatas audzējs, skrīningu jāsāk piecus gadus agrāk nekā šis gadījums. Papildus tam nepieciešams veikt asins un urīna analīzes, ultrasonogrāfiju reizi gadā un pārbaudīt sirds un asinsvadu slimību riskus, kā arī pievērst uzmanību ādas veidojumiem. Ja novērojat kādas izmaiņas ādā, jākonsultējas ar dermatologu.

50-60 gadu vecumā viss iepriekšminētais joprojām ir aktuāls, taču īpaša uzmanība jāpievērš PSA pārbaudei, ko šajā vecumā vajadzētu veikt reizi gadā, pat ja ģimenē nav prostatas vēža gadījumu. Ieteicams arī veikt vēdera ultrasonogrāfiju un kolonoskopiju reizi divos gados, lai izslēgtu zarnu vēzi. Tiem, kas smēķē, šajā vecumā reizi gadā ieteicams veikt plaušu datortomogrāfiju.

Pēc 60 gadu vecuma papildus iepriekšminētajām pārbaudēm jāpievērš uzmanība kaulu veselībai, jo šajā vecumā pieaug osteoporozes un lūzumu risks. Lai novērtētu kaulu blīvumu, ieteicams veikt osteodensitometriju (DEXA), kas ļauj savlaicīgi atklāt kaulu trauslumu un veikt nepieciešamos profilakses pasākumus.

Kopumā par veselību jādomā tāpat kā par automašīnu – reizi gadā veikt pārbaudes, pat ja nav nekādu sūdzību. Regulāras veselības pārbaudes ir svarīgas arī jaunībā, lai laikus atklātu iespējamās novirzes. Pamata izmeklējumus var veikt pie ģimenes ārsta, kurš, izvērtējot rezultātus, var norīkot pie nepieciešamā speciālista, piemēram, urologa, kardiologa vai gastroenterologa. Tā tiek nodrošināta savlaicīga diagnostika un, ja nepieciešams, atbilstoša ārstēšana, novēršot veselības problēmas pirms to saasināšanās.

Loģika tāda, ka, ja analīzēs un testos kaut ko atrod, tad jo ātrāk, jo labāk, jo lielāka cerība, ka tiks vaļā?

Tas arī ir jebkura skrīninga mērķis. Līdzīgi kā ar automašīnu – jo ātrāk tiek pamanīts kāds defekts, jo vieglāk to novērst, pirms tas izraisa nopietnākus bojājumus. Ar cilvēka veselību ir tāpat – jo ātrāk slimība tiek atklāta, jo lielākas izredzes to veiksmīgi izārstēt. Savlaicīga diagnostika un ārstēšana ir arī ekonomiski izdevīgāka gan valstij, gan pašam pacientam.

Ja agrīni konstatē paaugstinātu holesterīnu vai cukura līmeni, bieži vien iespējams normalizēt šos rādītājus, vienkārši mainot dzīvesveidu, tādējādi izvairoties no nopietnām sekām vēlākos gados. Taču, ja problēmas tiek atklātas novēloti, būs nepieciešama daudz sarežģītāka un dārgāka ārstēšana. Tas pats attiecas uz prostatas vēža skrīningu, ja vēzis tiek diagnosticēts agrīnā stadijā, kad simptomi vēl nav parādījušies un to var konstatēt tikai ar analīzēm, tad ārstēšana ir vienkāršāka, saudzīgāka un ar labākiem rezultātiem. Jo vēlākā stadijā mēs atklājam slimību, jo sarežģītāka un agresīvāka ārstēšana būs nepieciešama, un tas var ievērojami ietekmēt dzīves kvalitāti.

Jūs minējāt smēķētājus, bet laikam jau uzmanība jāpievērš arī tiem nesmēķētājiem, kuri agrāk ir smēķējuši… Jo ir starpība starp cilvēku, kurš nekad nav smēķējis, un cilvēku, kurš nesmēķē desmit gadus, bet pirms tam smēķējis 40 gadus?

Pat tad, ja vīrietis ir pārtraucis smēķēšanu, viņš joprojām pieder pie riska grupas, īpaši attiecībā uz sirds un asinsvadu slimībām. Arī bijušajiem smēķētājiem ir svarīgi regulāri sekot līdzi veselības rādītājiem: kontrolēt asinsspiedienu, noteikt holesterīna un cukura līmeni, kā arī uzturēt normālu ķermeņa svaru. Pēc 55 gadu vecuma ieteicams veikt plaušu datortomogrāfiju, lai laikus atklātu iespējamās izmaiņas vai aizdomīgus veidojumus, kas varētu liecināt par plaušu vēzi. Plaušu vēzis ir viens no izplatītākajiem audzējiem vīriešiem visā pasaulē, un vairumā gadījumu tas ir tieši saistīts ar ilgstošu smēķēšanu. Tāpēc savlaicīga diagnostika ir būtiska, lai uzlabotu ārstēšanas izredzes un novērstu nopietnas komplikācijas.

Runājot par prostatas vēža skrīningu, kurā gadījumā pietiek ar asins analīzēm un kad jādodas pārbaudīties pie urologa?

Pirmais solis vienmēr ir asins analīze – PSA tests, kas tiek veikts, ņemot asins paraugu no vēnas. Tomēr jautājums, ko darīt ar rezultātiem, nav tik vienkārši atbildams, un to izvērtēt varēs tikai urologs. PSA vērtības interpretācija nav tik vienkārša kā varētu šķist, raugoties tikai uz laboratorijas noteiktajām normām. Teorētiski PSA līmenis zem četriem nanogramiem mililitrā tiek uzskatīts par normālu, bet paaugstināts līmenis virs četriem nanogramiem rada daudz jautājumu.

Tomēr PSA vērtību nevar vērtēt izolēti. Jāņem vērā ne tikai pats PSA mērījums, bet arī vīrieša vecums, prostatas izmērs, blakus slimības, lietotās zāles un iepriekš veiktās operācijas. Tikai saliekot kopā visus šos faktorus kopā, varēs izdarīt secinājumus, vai konkrētā PSA vērtība liecina par paaugstinātu prostatas vēža risku. Šo kompleksu izvērtējumu var veikt tikai urologs, ņemot vērā visus pacienta individuālos aspektus.

Mans ieteikums, ja PSA līmenis ir paaugstināts, nekrist izmisumā, bet gan doties pie urologa, kurš izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā nozīmēs papildu izmeklējumus. Paaugstināts PSA līmenis ne vienmēr nozīmē prostatas vēzi. PSA ir orgānspecifisks, nevis audzēja specifisks marķieris, tāpēc tā vērtība var būt ietekmēta dažādu faktoru dēļ. Svarīgi atcerēties, ka PSA norma mainās atkarībā no vecuma. Piemēram, 70 gadu vecumā PSA līmenis līdz 6 nanogramiem mililitrā vēl nav satraucošs, bet 40 gadu vecumā PSA vērtībai nevajadzētu pārsniegt 2.5 nanogramus mililitrā. Jāņem vērā arī citi rādītāji, lai varētu noteikt, kas ir darāms tālāk.

Vai eksistē kaut kādas sataustāmas pazīmes, ko vīrietis pats mājās var sataustīt? Piemēram, kā sievietes mēdz sataustīt aizdomīgu "bumbulīti" krūtīs, lai saprastu, ka neatliekams ir krūts vēža skrīnings… Vai vīriešiem ir kas līdzīgi konstatējams, kam ir vērts pievērst uzmanību?

Vīriešiem ir svarīgi regulāri veikt sēklinieku pašizmeklēšanu, gluži tāpat kā sievietes veic krūšu pārbaudi. Vīriešiem reizi mēnesī rūpīgi ir jāiztausta sēklinieki, pievēršot uzmanību jebkādiem "bumbuļiem", sacietējumiem vai sāpīgām vietām.

Ja tiek pamanītas kādas izmaiņas, nekavējoties jādodas pie urologa. Turklāt ir vairākas citas pazīmes, kas var liecināt par nopietnām veselības problēmām un ir tā dēvētie "sarkanie karogi" – urinēšanas traucējumi vai grūtības (bieža nakts urinēšana, vāja urīna strūkla, sajūta, ka urīnpūslis netiek pilnībā iztukšots, strūkla ir dubultota vai ar pārtraukumiem), sāpīga urinēšana, dedzinoša sajūta urīnkanālā vai asins piejaukums urīnā. Citas būtiskas pazīmes var būt sāpes vēdera lejasdaļā, sānos vai jostasvietā, kā arī erekcijas traucējumi.

Lai arī šīs pazīmes var būt biedējošas, labā ziņa ir tāda, ka lielākā daļa no šīm problēmām ir ārstējamas. Savlaicīga konsultācija ar speciālistu palīdzēs precīzi diagnosticēt problēmu un noteikt atbilstošu ārstēšanu, uzlabojot kopējo dzīves kvalitāti.

Mans novēlējums vīriešiem ir risināt veselības jautājumus savlaicīgi un neatlikt vizīti pie sava ārsta. Regulāras rūpes par veselību sniedz lielas priekšrocības – vīrietis var justies droši un būt pārliecināts, ka viss būs kārtībā. Taču tikpat svarīgi ir pievērst uzmanību arī tam, ko mēs ēdam, lai regulāri nodarbojamies ar fiziskām aktivitātēm, pietiekami atpūšamies un uzturam normālu ķermeņa svaru. Liela nozīme ir arī kaitīgo ieradumu minimizēšanai – ierobežot alkohola lietošana un atteikties no nikotīna izstrādājumu lietošanas. Rūpējoties par savu veselību jau šodien, varam izvairīties no nopietnām problēmām nākotnē.

Būtiska ir arī emocionālā un garīgā labsajūta, kas ir cieši saistīta ar fizisko veselību. Nevajadzētu aizmirst arī par saviem hobijiem, pavadīt laiku ar draugiem un socializēties – tas viss kopumā uztur labu veselību un uzlabo dzīves kvalitāti. Kāpēc es to saku? Vīriešiem Latvijā vidējā dzīvildze ir par desmit gadiem mazāka nekā sievietēm, un tā ir viena no zemākajām Eiropā. Mums noteikti ir gan iemesli, gan iespējas to uzlabot. Lai to panāktu, mums jāsāk laikus rūpēties par savu veselību un jāveic šīs rūpes katru dienu, nevis tikai reizi gadā.