"Es uz visu dzīvi varēju palikt bez balss," aktrise Ieva Florence-Vīksne atklāj Gundegas Rozes jaunajā grāmatā "Viņas var". Tas arī bijis galvenais iemesls, kādēļ aktrise pirms pāris gadiem pameta Dailes teātra štata vietu.
Ieva Florence par iespēju palikt bez balss grāmatā stāsta: "Tā man ir iedzimta kaite, bet līdz pat augstskolas laikam tas bija tikai tāds pašapziņas jautājums: vienmēr kāds nokomentēja – smuka, blonda meitene, bet tā zemā balss... Problēmas sākās, kad ārsti atklāja – uz balss saitēm izveidojušies lieli mezgli, acīmredzot no pārslodzes. Un vienlaikus brīdināja, ka veikt operāciju manā gadījumā būtu ļoti bīstami."
"Tas bija akadēmijas laikā, tikko bija sācies mans ceļš uz lielo teātra skatuvi, kur balss ir neaizstājams instruments. Turklāt teātrī to saudzēt ir praktiski neiespējami – balss saites visu laiku ir pakļautas lielai slodzei. Tāpēc visi ārsti pēc kārtas man paziņoja: tev jāmaina dzīvesveids! Pretējā gadījumā, ļoti iespējams, pazaudēsi balsi uz visiem laikiem. Un es jau sāku just, ka pamazām to zaudēju..."
"Bieži gāju gulēt ar lielu trauksmi, jo nākamajā dienā bija izrāde. Liku galvu uz spilvena un raudāju, jo nezināju, vai rīt varēšu spēlēt... Tādā stresā nodzīvoju kādus divus gadus. Bija laiks, kad pirms katras izrādes gāju pie ārsta, kurš man saspricēja balss saites, lai vispār varu parunāt."
"Tas bija stress. Šausmīgs! Līdz es izlēmu aiziet no Dailes teātra štata vietas, lai savestu kārtībā veselību. Bet patiesībā jutos atvieglota – zināju, ka tagad man būs laiks sev un es nevienam neko nebūšu parādā."
Vairāk vari lasīt Gundegas Rozes grāmatā "Viņas var".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
