Iešņauc divas līnijas, un maiņa var sākties. Bāri – viens no narkotiku epicentriem jauniešiem

"Tas nozīmēja, ka esmu smaidīga, laimīga, ļoti runātīga. Spēju paciest pretīgus klientus, tāpēc ir lielāka dzeramnauda, bāram ir lielāks apgrozījums, kvalitāte visam ceļas," par bārmenes amatu narkotiku reibumā teic Melisa. Bet... Kad nāca maiņas beigas, viņa bija "metama". 

Sieviete stāsta: kad esi salietojies, ir vienalga par visu negatīvismu, bet vienaldzība ir arī pret pozitīvām lietām. "Ja maiņas sākumā varēju par dzeramnaudu dejot uz letes un cilvēkiem liet mutē šotiņus, nodrošinot riktīgo šovu, tad maiņas beigās sēdēju un domāju: "Nafig es to daru? Kas ar mani notiek? Kā es te nonācu?" Bet tad vēlreiz uzkurīju – un viss kļuva vienaldzīgs. Aizgāju gulēt. Dažas stundas vēlāk noskan modinātājs. Un viss sākas no jauna." 

Ar narkotiskajām vielām viņa gan iepazinās jau krietni agrāk. Pirmoreiz vien 13 gadu vecumā. Tas notika tā – Melisa sāka skatīties ļoti iemīļotu jauniešu seriālu "Intrigante". Tad arī pirmo reizi redzēja, ka meitenes lieto aptiekās izrakstītus medikamentus, lai apreibinātos. Piemēram, alprazolāmu saturošus medikamentus. "Mana pirmā doma bija – varbūt man arī mājās kaut kas tāds ir? Jāiet pašiverēties pa mammas vai opja zālēm." Un atrada arī.

Viņa uzsver, ka mūsdienās filmās un seriālos, pat mūzikā narkotikas tiek ļoti glorificētas. "Tā vienmēr ir "foršā" meitene, kurai ir problēmas ar vielu lietošanu. Sāku par to runāt skolā, un izveidojās pavisam cits draugu loks – cilvēki, kurus arī interesēja vielu lietošana." Ar nopietnākām narkotikām viņu mazliet vēlāk iepazīstināja meitene, kuras mamma bija dīlere. "Viņa grib man kaut ko dot, prasu – kas tas ir? "To sauc Mollijs," viņa atbild. Un tas neizklausās pēc nekā slikta. Vienkārši Mollijs. Bet īstenībā tā ir "mazā māsa" heroīnam."